— Man uzdāvināja nelielu akvāriju ar dekoratīvām zivtiņām. Redzu, ka dažas regulāri uzbrūk pārējām. Acīmredzot nav piemērotas kopā turēšanai. Vēlētos uzzināt, kādas zivis var likt kopā, bet kuras nesatiek cita ar citu? — vaicā Juris Aizkrauklē.
Kauslīgās un atturīgās
Konsultē veikala “Zoolukss” direktore Viktorija Bulgakova:
— Visticamāk, skandalētājas akvārijā ir cīnītājzivis. Viņas ir vienas no iecienītākajām dekoratīvajām zivtiņām, jo nav izvēlīgas — var dzīvot pat pavisam mazā 5 litru tilpuma akvārijā un itin labi iztiek bez skābekļa piegādes. Viņas ir ļoti krāšņas — ar plīvojošu asti un selekcijas ceļā iegūtiem daudziem krāsu toņiem. Diemžēl šīs skaistās zivtiņas ir ļoti nesaticīgas, tādēļ drošības labad viņas labāk turēt pa vienai. Ja tomēr vēlas iegādāties visu ģimeni, vienam tēviņam vajag divas vai trīs mātītes. Arī tad nevar galvot, vai kādā rītā neatradīsiet cietušo ar apgrauztām spurām!
Ja gribas lielāku dažādību, vienā akvārijā ar kareivīgajām cīnītājzivīm var turēt nažuzivis, kas pieder pie elektrisko zivju klana. Nažuzivis ir flegmatiskas — paēd un nolien augu pudurī nosnausties. Ar viņām kauslīgās cīnītājzivis kašķi nemeklē, jo naži drīz viņas pāraug — var sasniegt vairāk nekā 30 centimetru garumu.
Turpretī Āfrikas cihlīdas, piemēram, sarkanais hromis, necieš citu sugu zivis. Arī savā starpā ir ķildīgas, kaut gan ģimeniskās saites viņām nav svešas — veido pārīšus un aizsargā no citām bara zivīm. Nav jēgas akvārijā likt augus, ja nu vienīgi anūbijas, kuru cietās lapas tie nevar apgrauzt.
Nesabiedriskas ir arī visiem pazīstamās zelta zivtiņas, saimi akvārijā var veidot tikai ar savu sugu. Populārākās šķirnes: ‘Red Cap’ (pazīšanas zīme šīm sarkangalvītēm ir sarkans pauguriņš uz galvas), ‘Black Moor’ (tulkojumā no angļu valodas — melnais teleskops, ar lielām uz priekšu izvirzītām acīm), ‘Lion Head’ (dažādu paveidu lauvas galvas) u. c. Lai zelta zivtiņas labi justos (viņas izaugot sasniedz ap 20 centimetru garumu), akvāriju izraugās, rēķinot 10 litru vienam indivīdam. Nepieciešama arī rupja grunts, kur viņām pēc patikas lodāt.
Miermīlīgās, saderīgās
Saticīgas zivis, kas neiebilst pret kaimiņiem, ir piesūcekņu sami, piemēram, ancistrsams (Ancistrus). Viņi izaug lielāki par apakšīrniekiem, sasniedzot ap 15 cm garumu. Jau pusaudžu vecumā samiem uz galvas un sāniem parādās ādas izaugumi, kas vēlāk pārtop par krāšņiem vēdekļveida ragiem.
Sami ir darbīgi, taču aktīvi naktī — diennakts tumšajā laikā ar snuķīti notīra aļģes no akvārija sieniņām.
Mazulītes gūpijas (Poecilia reticulata) var izmitināt neliela izmēra akvārijā kopā ar vairāku citu miermīlīgu sugu zivtiņām, piemēram, pecīlijām, kuras labprāt mīt bariņā (vēlams, lai divām pecīliju “dāmām” būtu viens “puisis”).
Lēnīgajām gūpijām kaimiņos noteikti neder barbes — viņas ir ašas un enerģiskas, veido barus, bet var apdraudēt gūpijas. Savukārt barbēm līdzvērtīgi kompanjoni ir stikla sami, kas vēlas dzīvot bariņā, tāpēc jāiegādājas uzreiz vairāki. Arī spurlapes labprāt piebiedrojas dažu sugu barbēm. No Amazones nākušās spurlapes uzskata par īpaši krāšņām, viņām vajadzīgs liela izmēra akvārijs, jo šīs zivis ātri izaug (sasniedz 20 centimetru garumu) un viegli iejūtas starp citu sugu zivīm, lielā akvārijā viņas var turēt arī kopā ar nažuzivīm. Spurlapes var pieradināt ēst no rokas. Vienīgi par līdzbiedriem nedrīkst izraudzīties neonus, jo šīs sīkās labirintu zivtiņas ir spurlapju barība savvaļā.
