Vistas Klotildes liktenis ir traģisks — pēc seska uzbrukuma viņa palika viena. Taču viņai ļoti gribējās sabiedrību.
Sākumā viņa par savu draudzeni un sarunbiedreni izvēlējās saimnieci — staigāja pakaļ un neizlaida viņu no acīm ne mirkli. Īpaši viņai patika, kad saimniece rušinājās dārziņā — tad vista palīdzēja. Pēc kāda laika, saimniecei iznākot ārā, Klotilde vairs neskrēja pretī. Izrādās, vista nebija mierā, ka viņai brīžiem jāpaliek vienai, tāpēc “piecirta kanti” melnajam runcim Murim, pret kuru arī liktenis bija skarbs — viņš slikti redzēja. Nu dienas lielāko daļu viņi pavada kopā. Reizēm izdomā doties tālākos ceļojumos, piemēram, izlien cauri sētai, pāriet pāri ielai un paviesojas pie kaimiņiem.
Arī ēd abi no viena šķīvja. Klotildei itin labi garšo kaķu sausā barība, vien Muris nav iemācījies ēst graudus. Runcim, kā jau vīriešu kārtas pārstāvim, patīk bieži pagulēt, vista tādos brīžos rušinās turpat blakus. Karstā laikā abi labprāt sauļojas, jo kas gan var būt labāks, ja līdzās ir draugs.
