Vajag vairāk
naudas
Tā kā energoefektivitātes paaugstināšanas būvdarbu, ko šobrīd veic Pļaviņu novada ģimnāzijā, projektā nav iekļauta ventilācijas izbūve skolas ēkas ceturtajā stāvā, izglītības iestādes direktors Vladimirs Samohins vērsās Pļaviņu novada domē ar lūgumu papildus piešķirt naudu šiem darbiem. Nolemts ventilācijas izbūvei atvēlēt 3812 latu, naudu paredzot no Pļaviņu novada pašvaldības izcērtamās koksnes izsolē iegūtajiem nesadalītajiem līdzekļiem.
1899 lati papildus piešķirti arī skolas ieejas jumta renovācijai.
Nosaka
maksu
Arī šajā mācību gadā Pļaviņu novada dome piešķīrusi kompleksās brīvpusdienas visiem sākumskolas skolēniem. Pusdienu maksa vienam skolēnam aprēķināta 90 santīmu apmērā. Citu klašu skolēniem, kuriem brīvpusdienu talonus piešķir novada sociālais dienests, pusdienas skolā izmaksās latu.
Balva par zelta
kopdzīvi
Četru mēnešu laikā, kopš aprīlī pieņemts Vecumnieku novada domes lēmums izmaksāt 100 latu pabalstu zeltkāzniekiem, to jau saņēmuši seši pāri, arī Alma un Ādolfs Bračkas no Valles pagasta.
Mācība dārgi
maksā
Viendien Kokneses veikalā “Maxima” nopirku 400 gramu garšīgo “Aduga” cepumu ar sēkliņām (kilograms maksā Ls 2,66). Diemžēl tā domāju tikai es. Vakarā, pārskatot čeku, atklāju, ka mani cepumi maksājuši Ls 5,96 par kilogramu. Bet neko vairs pierādīt nevarēju, jo cepumus jau biju apēdusi. Tā guvu kārtējo mācību — ja gribi iepirkties “Maximā”, čeku pārbaudi pie kases, jo kļūdas parasti nav pircēju labā.
Neveiksmīgā pircēja
Čūskas “revidē”
pagrabus
Ja sapnī redz čūsku, tas nozīmē, ka būs darīšana ar viltīgiem un ļauniem cilvēkiem, bet ko nozīmē, ka čūska redzēta divos Seces daudzdzīvokļu nama pagrabos? Grūti spriest. Seno baltu tautu ticējumi vēsta, ka zalktis mājai nes svētību, tālab viņu neaiztiek, ja tas iemaldījies vasarnīcā, kūtī vai pagrabā. Ko darīt, ja redzētā čūska ir odze?
Seciete
Redakcija kā atrasto mantu birojs
“Staburaga” redakcijā laiku pa laikam vēršas cilvēki, lai ievietotu sludinājumu, ka ir atraduši kādu lietu — visbiežāk atslēgas. “Staburaga” 7. septembra numurā vērtīgāks sludinājums — atrasts sieviešu naudasmaciņš. Līdz šim īpašnieks nav pieteicies. Vijas kundze maciņu atradusi Aizkrauklē, Jaunceltnes ielas 39. nama tuvumā. Redakcija ir kā neoficiāls atrasto mantu birojs. Piemēram, savu saimnieku gaida pieci atslēgu saišķi. Reizēm uz redakciju tiek atnestas arī banku kartes. Līdz šim neparastākais sludinājums bijis par papagaili, kurš meklē savu saimnieku.
Atvērto dravu
diena
Latvijas Biškopības biedrība sāk jaunu tradīciju — katru gadu septembra otrā sestdiena turpmāk būs Medus diena dravā. Šogad — 15. septembrī — bitenieki dažādos Latvijas novados gaida apmeklētājus. Viņi varēs uzzināt par bitēm, biškopja profesiju, dažādām medus šķirnēm, kā rodas medus, degustēt un nopirkt to. Šogad savās dravās gaidīs biškope Liena Muceniece no Lielvārdes novada Kaibalas, Agnese Sitnika no Daugavpils novada Līksnas pagasta, Juris Ronis no Engures novada, Almants Štelcs no Alojas novada Staiceles, Viesturs Karlivāns no Burtnieku pagasta, Egons Upītis no Talsu novada Balgales pagasta, Jānis Sulutaurs no Ķekavas novada Daugmales pagasta, Mārtiņš Krauklis no Pārgaujas novada Straupes pagasta un Jānis Vainovskis no Brocēnu novada Blīdenes pagasta.
Stādu audzētāji
tiksies Bulduros
Stādu audzētāju biedrība divreiz gadā rīko Stādu parādi. 22. septembrī Bulduru dārzkopības vidusskolas dārzā notiks 8. rudens stādu parāde. Tajā satiksies stādu audzētāji, piedāvājot ļoti daudz augļukoku un ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu, kā arī daudzgadīgo puķu un citu stādu. Vienkopus būs vairāk kā 70 stādu audzētavu piedāvājumi. Stādu parādes ir vienīgie pasākumi, kuros pircējs var būt pārliecināts, ka piedāvājumā ir tikai Latvijā audzēti stādi. Notiks arī ābolu un jauno vīnu degustācija, amatnieku darinājumu tirdziņš, dārza preču un tehnikas pārdošana.
Apvaino zemnieku uzņēmumu
Pret zemnieku uzņēmumu “Latvijas piens” publiski izteiktie cieņu un godu aizskarošie konkurentu — a. s. “Preiļu siers” vadītāja Jāzepa Šņepsta un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības — apvainojumi līdz izskatīšanai tiesā joprojām nav nonākuši. Pirmdienas tiesas sēdē, aizbildinoties ar laika trūkumu materiālu sagatavošanai un iesniegšanai, “Preiļu siera” pārstāvji neieradās.
Pērnā gada martā Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības rīkotajā preses konferencē uzņēmumu “Latvijas piens” par “naudas atmazgāšanas projektu” nosauca a. s. “Preiļu siers” vadītājs Jāzeps Šņepsts. Par to uzņēmums “Latvijas piens” 2011. gada aprīlī tiesā pieprasīja 20 000 latu kompensāciju.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 22. novembrī.
