Valdība nolēma visās lašupēs par mēnesi pagarināt makšķerēšanas liegumu — patlaban tas ir no 1. oktobra līdz 30. novembrim, bet turpmāk būs no 1. oktobra līdz 31. decembrim.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidro, ka valsts pētījumu programmas “Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” (KALME) rezultāti liecina, ka ilgtermiņā samazinās gada nokrišņu daudzums un palielinās gada vidējās gaisa temperatūras.
Lašveidīgo zivju nārstam vajadzīgā temperatūra ir plus 4 — 6 grādi. Temperatūras paaugstināšanās dēļ lašveidīgo zivju nārsts nobīdās uz vēlāku laiku un notiek arī decembrī. Vienlaikus nokrišņu daudzuma samazināšanās un no tā izrietošais zemais ūdenslīmenis apgrūtina lašveidīgo zivju iespēju “ienākt” upēs.
Abi šie faktori — temperatūras paaugstināšanās un nokrišņu daudzuma samazināšanās — norāda, ka nārsts notiek arvien vēlāk: arī decembrī. Arī Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieku ilggadējie novērojumi liecina, ka lašveidīgo zivju sugu nārsta periods nebeidzas 30. novembrī — skaidro VARAM.
Gaujas nacionālais parks (GNP) lašveidīgo zivju aizsardzību individuālos noteikumos ir noteicis makšķerēšanas liegumu no 1. oktobra līdz 31. decembrim, kas attiecas uz vairākām parkā esošajām upēm un to posmiem. Analoģiski GNP individuālajiem noteikumiem nārsta aizsardzībai vajag pagarināt makšķerēšanas aizliegumu līdz 31. decembrim visās lašupēs — norāda ministrijā.
