Novadu 11. grāmatu svētkos Aizkrauklē notika publiskā diskusija “Reformas izglītībā — ko gaidām?”. Uz to gan, kaut solījis, nebija ieradies izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, un ministriju diskusijā pārstāvēja valsts sekretāra vietniece Evija Papule, piedalījās arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un Saeimas deputāts, bijušais Ventspils augstskolas rektors Jānis Vucāns. Bija ieradušies daudzi Aizkraukles reģiona skolu pārstāvji un citi interesenti.
Lai arī par mums
runā
Diskusiju sāka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve, kura uzsvēra, ka izglītība Latvijas izaugsmei ir viena no galvenajām jomām, neraugoties uz to, ko par to domā tie, kuri skaita naudu. “Sākto reformu mērķis ir panākt, lai Latvijas izglītības sistēma kļūst par vienu no labākajām Eiropā un pasaulē,” teica Papules kundze. “Lai par mums runā tikpat un pat vairāk kā par mūsu ziemeļu kaimiņiem.”
Reformas sāktas visās izglītības jomās. “Divu gadu laikā ar jūsu atbalstu ceram īstenot vairākas pārmaiņas izglītības jomā,” teica ministrijas pārstāve. “Reformu mērķis ir panākt, lai mūsu bērniem no bērnudārza līdz pat augstskolas beigšanai būtu labāk.”
Visvairāk mācību saturu plānots mainīt 1. — 6. klasē. Plānā iekļauts īpašs atbalsts mazajām lauku skolām un bērniem ar īpašām vajadzībām. “Pirmie pārmaiņas izjutīs vidusskolēni. Skatīsimies, ko varam mainīt vidusskolas eksāmenu norisē un to vērtēšanā,” skaidroja Evija Papule. “Jau tagad ir sākta skolotāju algu pakāpeniska paaugstināšana, no šī mācību gada tiem skolotājiem, kuriem ir zemākās likmes alga, tā ir palielināta par 10%.”
Vajadzīgs kapitālais remonts
“Šobrīd rodas tāda sajūta, ka mūsu izglītības sistēmā viss ir slikti un viss jāmaina. Ilgu laiku par to runājot, esam panākuši, ka lielākā daļa tam ir noticējuši,” sākot diskusiju, teica EP deputāts Kārlis Šadurskis. “Šāds uzskats ir aplams. Neviena valsts nav mierā ar savu izglītības sistēmu, arī tās, kuras mēs parasti slavējam. Mūsu izglītības sistēma ir tik dažāda savā daudzveidībā, un tur var atrast gan labos, gan sliktos piemērus. Jāsāk skatīties uz sistēmu daudz detalizētāk un labot tiešām to, kas jālabo, jāveic kapitālais remonts, nevis viss līdz pamatiem jānojauc.”
Kārlis Šadurskis vairāk pievērsās problēmām augstākajā izglītībā, iestājoties par to, lai tā būtu valsts apmaksāta, kā arī studiju programmu izvērtēšanai. “Tagad esam ķērušies klāt studiju programmu izvērtēšanai un slēgšanai, bet ne jau tas, ka mums būs divreiz mazāk programmu, uzlabos pārējo programmu kvalitāti,” norādīja EP deputāts. “Problēma ir arī mācībspēkos un akadēmiskajā personālā, un, ja valsts neinvestēs šajā jomā, mēs kopumā nekādus uzlabojumus nepanāksim. Jāņem vērā arī tas, ka akadēmiskā personāla vidējais vecums katru gadu pieaug, bet jauni klāt nenāk. Diemžēl tas, ko valsts pašlaik piedāvā, gados jauniem cilvēkiem nešķiet pievilcīgi. Rezultātā viņi atrod darbu citur un savu dzīvi ar akadēmisko darbu nesaista.”
Viss notiek pārāk strauji
Saeimas deputāts Jānis Vucāns ir pārliecināts, ka reformas izglītībā notiek pārāk strauji, bet tās jāīsteno pakāpeniski. “Satrauc arī tas, ka mēs vairāk runājam par formu, nevis par saturu,” teica Jānis Vucāns. “Jāizveido vērtību sistēma, kas būtu izglītības pamatā. Līdz šim mēs, alkdami pēc demokrātijas, ļāvām skolēniem mācīties to, ko viņi grib, nevis to, kas vajadzīgs. Eksakto priekšmetu stundu skaits vidusskolās bija nepietiekams.”
IZM gan uzskata, ka bērnu dēļ pārmaiņas jāveic ātri. Jādomā par tiem skolēniem, kuri jau tagad mācās, nevis par tiem, kas tikai mācīsies. Un, ja skolotāji vēlēsies kvalitatīvi veikt savus pienākumus, viņiem būs jāmaina savas darba metodes, kas atbildīs mūsdienu prasībām. “Mums ir jāņem vērā, ko un kā bērni vēlas mācīties, un jāpiemērojas viņu vajadzībām,” teica Papules kundze.
Kārlis Šadurskis nav pārliecināts, ka visi skolotāji ir gatavi šādām straujām pārmaiņām.
Eksaktais virziens ir prioritāte
Jānis Vucāns arī norādīja, ka jaunieši joprojām vairāk izvēlas studēt sociālās, nevis eksaktās zinātnes.
Tam piekrita arī Kārlis Šadurskis: “Eksaktajās programmās pat budžeta vietas arī šogad aizņemtas ļoti kūtri, kamēr pēc budžeta vietām sociālajās un humanitārajās zinātnēs bija liels pieprasījums.” Tādējādi daļa jauniešu iegūs izglītību, kas viņiem nesniegs iespēju atrast piemērotu un labi apmaksātu vietu darba tirgū.
Diskusijas dalībnieki piekrita, ka kļūda pieļauta deviņdesmitajos gados, kad, reformējot izglītības sistēmu, eksaktos priekšmetus apvienoja, izveidojot dabaszinību bloku. Tomēr tas esot mīts, ka skolēni izvēlas vieglāko ceļu — humanitārās zinātnes. “Statistika liecina, ka skolēni eksaktās un humanitārās zinātnes izvēlas vienādi,” norādīja Papules kundze. “Eksaktais virziens izglītības sistēmā joprojām ir prioritāte.”
Diskusijas dalībnieki arī norādīja, ka viena no problēmām, kāpēc bērni neinteresējas par eksaktajām lietām, ir to trūkums interešu izglītībā, ir daudz dejošanas, dziedāšanas un mākslas pulciņu, bet maz ir tehnisko. Tam piekrita arī Evija Papule, norādot, ka arī šajā jomā plānotas izmaiņas un tiek meklēti risinājumi.
“Par interešu izglītības plānošanu lielāka atbildība jāuzņemas pašvaldībai, jo viņi uz vietas zina, kas bērniem vairāk interesē,” saka Kārlis Šadurskis.
Skolotājiem jābūt radošiem
“Ļoti daudz runājam, ko un cik daudz mācīt. Jau 9. klasē mēs skolēnam liekam izvēlēties, par ko viņš kļūs. Vai šajā vecumā viņš to var izdarīt?” vaicāja Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš. “Varbūt nevajag visu tik ļoti sarežģīt?”
Pirms paša mācību gada sākuma sacelta ažiotāža par darba burtnīcām, mācību līdzekļiem un grāmatām. “Jau pagājušajā gadā mums teica, ka izveidota darba grupa, kas risinās šos jautājumus, tur darbojās tikai eksperti. Un kas tagad notiek ar darba burtnīcām un grāmatām? Nav nekādas skaidrības. Vecāki tagad nesaprot — pirkt vai nepirkt. Saka — jāpērk skolai vai pašvaldībai, bet mums nav tam līdzekļu,’’ atzina Rakstiņa kungs.
Ministrijas pārstāve norādīja, ka profesionāliem skolotājiem jāmāk strādāt bez darba burtnīcām, bet skola pati var izvēlēties, vai tās nepieciešamas. “Skolotājiem jāstrādā radoši. Daudzas skolas grāmatas uzkrāj un izmanto vairākus gadus. Skolās ir vecāku padomes, runājiet, meklējiet risinājumus. Svešvalodas var apgūt dažādos veidos, ne vienmēr vajag darba burtnīcas. Skolām jāmeklē risinājums,” teica Papules kundze.
Kārlis Šadurskis savukārt domā, ka darba burtnīcas Latvijā ir ļoti nekvalitatīvas. “Uzskatu, ka ar darba burtnīcām, kurās jāieraksta burti vai vārdi, mēs bērnos nogalinām radošumu un vēlmi domāt. Tas padara bērnu par primitīvu izpildītāju,” saka Šadurska kungs.
“Nesen runāju ar kādu puisi, kurš bija ļoti priecīgs, ka viņam izdevies atrast darbu skolā, un ar to lepojās, tas gan bija Amerikā,” par skolotāju algām diskutējot, pajokoja EP deputāts. “Pie mums cilvēkiem, kuri pabeidz pedagoģijas studijas un aiziet strādāt uz skolu, tā droši vien ir profesionāla neveiksme. Liela daļa skolotāju pēc studijām atrod darbu citur. Taču — jo vairāk talantīgu skolotāju strādās skolās, jo vairāk talantīgu skolēnu beigs skolu. Ir jāsāk maksāt pedagogiem, lai radītu konkurenci. Ja tā nenotiks, izaugsmes nebūs: turpināsim paļauties uz entuziasmu un cerēt uz brīnumu.”
***
“Pirms dažiem gadiem mūsu skolā strādāja mūzikas skolotājs, viņš vienmēr teica — kā man te patīk, bet saviem bērniem maizi nenopelnīsi. Tagad viņš liek bruģi. Arī sporta skolotājs, kurš ieguva titulu “Labākais Latvijas jaunais skolotājs”, pa vasaru liek bruģi. Vai atgriezīsies skolā, nezinu. Domājiet par saviem skolotājiem, lai viņiem nav jāliek bruģis, jārok kartupeļi vai Anglijā jālasa sēnes. Lai jums izdodas!” noslēdzot diskusiju, vēlēja Daudzeses pamatskolas direktors Valdis Puida.
