Augustā paiet mēnesis, kopš Tukuma novadā darbu sākusi mobilā aprūpes brigāde, kas nodrošina sociālās aprūpes pakalpojumus pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt. Šo pakalpojumu finansē pašvaldība, taču ir iespēja to no pašvaldības pirkt.
Tukuma novada sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve stāsta, ka līdz 2. jūlijam, kad darbu sāka mobilā aprūpes brigāde, mājas aprūpe ar profesionālu aprūpētāju palīdzību tika nodrošināta Tukumā, savukārt pagastu iedzīvotājiem, kam tāda bija nepieciešama, tika maksāts pabalsts. Par šo naudu varēja nolīgt uzticības personu, piemēram, kaimiņu vai kādu citu, kas uzņemas aprūpētāja pienākumus. Šādu cilvēku, kam palīdzība laukos bija vajadzīga, bija ap 30.
— Kāpēc jūs nolēmāt ierasto kārtību mainīt?
— Mājas aprūpes kārtību esam mainījuši tikai daļēji — Tukumā šajā jomā nekas nav mainījies, tāpat kā līdz šim ir iespējama aprūpētāju palīdzība atbilstoši sešiem līmeņiem. Lielākās izmaiņas attiecas uz pagastiem.
Izvērtējot iepriekš veikto aprūpi, esam secinājuši, ka tā nereti bijusi vairāk kā emocionāls atbalsts — sarunas un elementāri darbi, taču ne aprūpe tādā nozīmē, kādu to paredz normatīvie akti. Bet tagad pie pagastu iedzīvotājiem, kam vajadzīga aprūpe, brauc mobilās aprūpes brigāde, nodrošinot 1. un 2. līmeņa pakalpojumus.
— Kāpēc pagastos piedāvājat tikai divus aprūpes līmeņus un kādu palīdzību tie paredz?
— Pagastos šī brigāde var sniegt pakalpojumus ierobežotā laikā — šim darbam atvēlētas divas stundas, tāpēc piedāvājam pirmo līmeni (divas stundas vienreiz nedēļā). Atbilstoši saistošajiem noteikumiem “Par sociālajiem pakalpojumiem Tukuma novadā” paredzēta: produktu, medikamentu un saimniecības preču piegāde, medicīnas darbinieku izsaukšana, dzīvokļa mitrā uzkopšana, putekļu slaucīšana, ūdens ienešana un iznešana, komunālo un citu maksājumu kārtošana. Otrais līmenis (divas stundas divreiz nedēļā) papildus jau nosauktajiem darbiem paredz arī atkritumu iznešanu reizi nedēļā, krāsns kurināšanu un malkas ienešanu, ēdiena piegādi, kā arī asistenta pienākumus, ja klients apmeklē ārstu vai tiek ievietots stacionārā, un palīdzību ilgstošas lietošanas medikamentu recepšu atjaunošanā.
— Ko darāt, ja klientam palīdzība vajadzīga biežāk?
— Tie ir individuāli gadījumi, kad piemēro 3. vai 4. līmeni un kad palīdzību sniedz konkrēts cilvēks. Piemēram, 4. līmenī tā nepieciešama piecas dienas nedēļā pa trim stundām, tāpēc meklējam cilvēku pagastā uz vietas, kuru apmācām un ar kuru slēdzam līgumu.
Arī cilvēkam
jāiesaistās
— Kā jūs uzzināt par cilvēkiem, kam vajadzīga aprūpe?
— Pasaka kaimiņi, ziņo pasts, ģimenes ārsti, slimnīca, kad cilvēks nonācis stacionārā vai pēc pārciestas saslimšanas atgriežas dzīvesvietā un ir nepieciešama palīdzība. Sadarbojamies arī ar Tukuma slimnīcā izveidoto aprūpes dienestu, kas savukārt mājās sniedz medicīnisko palīdzību.
— Vai cilvēks pats var pieteikt šādu aprūpi?
— Jā. Var teikt savam sociālajam darbiniekam vai zvanīt sociālajam dienestam. Ja cilvēks pats nevar atnākt, sociālais darbinieks aizbrauks pie viņa mājās.
— Vai šo pakalpojumu var pirkt, piemēram, ģimene savam tuviniekam?
— To arī darām — sniedzam pakalpojumus, kad tos lūguši klienta tuvinieki, arī tad, ja, nevēloties citus apgrūtināt, to lūdzis un par to maksā klients pats. Tādos gadījumos slēdzam līgumu un piemērojam maksu atbilstoši pakalpojumu cenrādim. Mobilā aprūpes brigāde izmaksā Ls 5 stundā, bet sociālais aprūpētājs — Ls 2,30 stundā.
— Bet ja tuvinieki nespēj par šo aprūpi samaksāt?
— To regulē Ministru kabineta noteikumi nr. 275, kas nosaka — ja pēc sociālā pakalpojuma samaksas ģimenei, kurai ir pienākums aprūpēt tuvinieku, nepaliek: pirmajam ģimenes loceklim minimālā alga (Ls 200), bet pārējiem — puse no minimālās (Ls 100), tad sociālais dienests nodrošina pakalpojumu vai sedz starpību. Ja šāds atbalsts nepieciešams, jāinformē sociālais dienests, tad situāciju ģimenē izvērtēs.
— No malas var šķist, ka pašvaldība nodrošina pilnīgi visu.
— Tā nav. Nodrošinām to, kas rakstīts aprūpes plānā. Tātad, ja plānā paredzēts atvest produktus, tad tos arī atved, bet par paša klienta naudu. Cilvēks uzraksta sarakstu, pēc kura aprūpētājs Tukumā iepērkas un pēc tam ar čekiem norēķinās, tāpat kā par zālēm un citām lietām. Protams, ja cilvēkam pienākas pārtikas paka, aprūpētājs var to atvest.
— Ko darīt, ja aprūpētājs redz — mājai jumts tek vai ir citas problēmas, kuru risināšana darba aprakstā nav paredzēta?
— Tas atkarīgs no īpašuma formas — ja tas ir privāts īpašums, varam piedāvāt jumtu salabot, skursteni iztīrīt, malku sazāģēt, taču cilvēkam no pensijas par to jāmaksā pašam. Ar to vien, ka esam sākuši cilvēkus aprūpēt, viņu ikdiena nemainās, jo nevaram visu izdarīt viņu vietā, tikai palīdzam; esam kā cilvēka acis un ausis.
Svarīgi neizraut
saknes
— Pie cik cilvēkiem šobrīd brigāde brauc?
— Pie 15 cilvēkiem pa diviem mar-šrutiem: Irlava—Lestene—Džūkste un Pūre—Zentene—Rideļi—Sēme.
— Ko vēl dara šī brigāde?
— Nodrošina uzraudzību, piemēram, apmeklē cilvēkus, kuri šim pakalpojumam nekvalificējas, bet ir vientuļi, dzīvo tālu un ir nonākuši dienesta redzeslokā. Brigāde arī uzrauga sociālā riska ģimenes, kuras tiek apmeklētas pēc sociālā darbinieka ierosinājuma.
— Iespējams, cilvēka aprūpe pansionātā izmaksātu lētāk nekā mērot garu ceļu līdz klientam.
— Ir tāda filozofija, ka cilvēkam sociālie pakalpojumi ir jāsniedz dzīvesvietā vai iespējami tuvu dzīvesvietai. Cilvēks ir savā vietā “iestādīts”, viņa “saknes” ir mājā. Kad cilvēku ieliek aprūpes iestādē, viņš zaudē motivāciju sevi aprūpēt, plānot savu dienu un kļūst atkarīgs no aprūpes personāla. Taču, lai cilvēks dzīvotu kvalitatīvi līdz mūža galam, katru dienu jāpieceļas, jānomazgājas, jāizdara fizioloģiskās vajadzības, jāpadomā par ēdienu un par to, ar ko komunicēs. Ar aprūpes darbiniekiem cenšamies palīdzēt ierasto vidi saglabāt.
— Vai aprūpes brigāde tagad nedublē sociālo darbinieku darbu?
— Nē, sociālais darbinieks izvērtē cilvēka vajadzības, uzraksta aprūpes plānu un veic pakalpojuma novērtēšanu. Sniedzot pakalpojumus vecam cilvēkam, jāievēro, ka tas prasīs daudz laika, jo jāveido kontakts, kas ir viens no galvenajiem sociālā darba aspektiem. Tāpēc visiem jāstrādā kopā.
“Pamazām
iepazīstamies”
Tā par savu darbu mobilajā sociālās aprūpes brigādē saka aprūpētājas Inta Ozoliņa, Dzintra Lisova un sociālā darbiniece Ilze Jirgena. Viņuprāt, vajadzīgs laiks, lai cilvēki pierastu pie jaunās kārtības, iepazītos ar darbiniekiem, saprastu, ko brigāde piedāvā: “Ar vienu divām reizēm vēl nekas nenotiek, tik ātri uzticību neiegūt, tikai pēc četrām piecām reizēm cilvēks aprūpētāju pieņem. Taču darbam rezultāti jau ir — cilvēki pamazām mācās organizēt dienu, plānot savu naudu, atlikt to remontiem vai citām vajadzībām. Priecājas, ka no Tukuma varam atvest lētākus produktus, tāpēc var ietaupīt.”
Sadzīves apstākļi gan esot ļoti dažādi, arī cilvēku vēlmes un vajadzības; nereti cilvēks tik ļoti baidās tikt izrauts no ierastās kārtības, ka vai nu neatver durvis, vai nepiesien suņus, lai gan reāli palīdzība viņam būtu vajadzīga. Taču, kā stāsta aprūpētāji, viņi necenšas iejaukties aprūpējamo ikdienā, paradumos, bet tikai palīdz izdarīt labāko izvēli vai atrisināt kādu problēmu.
