3. augusts
* Nosūtīta pirmā zināmā vēstule no Ziemeļamerikas. Vēstuli no Sentdžonsas Ņūfaundlendā nosūta Džons Ruts (1527.).
* ASV atomzemūdene “Nautilus” kļūst par pirmo transporta līdzekli, kas sasniedzis Ziemeļpolu zem ledus (1958.).
*Vācu lidotāju Matiasu Rustu, kurš ar mazu lidmašīnu 1987. gadā piezemējās netālu no Maskavas Sarkanā laukuma, atbrīvo no cietuma un deportē no Padomju Savienības (1988.).
4. augusts
* Tā kā Ordeņa attiecības ar Lietuvu joprojām ir saspringtas, mestrs Finke, domājot par Livonijas dienvidu robežas nostiprināšanu, sāk celt jaunu pili Bauskā (1443.).
* Tiek uzskatīts, ka šajā datumā benediktiešu mūks Doms Pjērs Periņons radīja šampanieti (1693.).
* Zem Temzas upes atklāj Grinvičas tuneli kājāmgājējiem (1902.).
* PSRS Augstākā Padome, noklausoties Saeimas pilnvarotās delegācijas pieteikumu, nolemj apmierināt latviešu tautas lūgumu un uzņemt Latviju Padomju Savienības sastāvā, tādējādi izveidojot Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku (1940.).
* 122 gadu un 164 dienu vecumā mirst francūziete Žanna Kalmāna, kura tiek uzskatīta par pasaules vecāko iedzīvotāju (1997.).
5. augusts
* Lai iegūtu finansējumu cīņām amerikāņu pilsoņu karā, ASV valdība ievieš pirmo ienākuma nodokli — 3% apmērā no ienākumiem virs 800 ASV dolāriem. Šis nodoklis tiek atcelts 1872. gadā (1861.).
* Bedlou salā Ņujorkas ostā ieliek pamatakmeni Brīvības statujai (1884.).
* Īru sportists Pīters O’Konors sasniedz pirmo Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) atzīto pasaules rekordu tāllēkšanā — 7,59 metrus, kas netiek pārspēts 20 gadu (1901.).
* 36 gadu vecumā mirst aktrise Merilina Monro, kuru bez dzīvības pazīmēm atrod viņas mājā Losandželosā. Par nāves cēloni tiek atzīta miegazāļu pārdozēšana (1962.).
6. augusts
* Mags Harijs Hudini pavada 91 minūti zem ūdens noslēgtā tilpnē (1926.).
* Amerikāniete Gertrūde Ederlī kļūst par pirmo sievieti, kura pārpeldējusi Lamanša šaurumu, šķērsojot to mazliet ilgāk nekā 14 stundās (1926.).
* ASV bumbvedējs “B-29” uz Japānas pilsētu Hirosimu nomet pirmo atombumbu. Sprādziena tiešā ietekmē iet bojā
80 000 cilvēku, bet līdz gada beigām no apdegumiem un radiācijas starojuma mirst vēl
60 000. Kopējais Hirosimas sprādziena upuru skaits pašlaik ir sasniedzis aptuveni 242 000 cilvēku (1945.).
