Lielbritānijā un Īrijā šogad reģistrēts vairāk nekā 1000 Latvijas valstspiederīgo jaundzimušo.
Ārlietu ministrijas dati liecina, ka Lielbritānijā šogad reģistrēti 994 Latvijas valstspiederīgo jaundzimušie, savukārt vēstniecībā Īrijā pirmajā pusgadā Latvijas pilsonībā reģistrēts 170 Īrijā dzimušu bērnu.
Saskaņā ar vēstniecības datiem kopš 2005. gada Latvijas pilsonībā, saņemot personas kodu, vēstniecībā reģistrēti jau 2866 Īrijā dzimuši bērni.
“Neatkarīgajai” portāla balticreland.ie galvenā redaktore Laima Ozola atzina, ka krīze dzimstību svešumā nav mazinājusi. Latviešus plānot ģimenes pieaugumu mudinot ne tikai sociālie pabalsti. “Es drīzāk teiktu, ka tā ir no visiem aspektiem drošā vide, kurā ģimenes lemj par labu pieaugumam. Cilvēki jūtas droši, lai arī ir krīze. Protams, ir neziņa, kas un kā būs, bet kopumā vide ir droša,” sacīja Ozola.
Īrijā jaunajām māmiņām nav ne “māmiņu algas”, ne bērna piedzimšanas pabalsta. Taču ir citas sociālās garantijas, kuras saņem arī latviešu ģimenes, kas strādājušas un maksājušas nodokļus. Piemēram, ikmēneša bērnu nauda, bet bezdarbniekiem, kuriem ir bērni, pienākas skolas grāmatu pabalsts, skolas formu pabalsts, pirmā Svētā vakarēdiena pabalsts. Tāpat pabalsti ir arī tiem, kam ir zemi ienākumi. Pusotrs gads bērnudārzā pirms skolas gaitu sākšanas arī ir bez maksas.
Laikraksts vēsta, ka, turpinoties dzimstības bumam, uz Īriju dodas aizvien vairāk vecmāmiņu, kuras uzņemas rūpes par bērnu audzināšanu, lai atvieglotu ikdienu jaunajām ģimenēm. Tas garantē, ka arī latviešu valoda svešumā tik viegli nepazudīs.
