Latvijas upes, ezeri, jūra, karjeri, dīķi šogad jau paņēmuši vismaz 74 cilvēku dzīvību. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati liecina, ka tieši jūlijā reģistrē vislielāko noslīkušo skaitu. Pagājušā gada jūlijā noslīka 16 cilvēku, 2010. gadā — 50, 2009. gadā — 17, bet 2008. gadā — 21 cilvēks.
Noslīkušo skaits patiesībā varētu būt lielāks, jo VUGD reģistrē tikai tos gadījumus, kad glābēji izbrauc uz notikuma vietu. Šī dienesta statistika liecina arī par to, ka nelaimes gadījumos ūdenstilpēs pārsvarā iet bojā vīrieši. Vēl pirms pāris gadiem vairāk noslīka vīrieši no 20 līdz 30 gadu vecumam, tagad vairāk bojāgājušo ir vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Šogad jūlijā noslīkušo vidējais vecums ir ap 40 gadu, 2011. gadā — 39 gadi, bet 2007. gadā — tikai 29 gadi.
Protams, neviens neiet atpūsties pie ūdeņiem, domājot par iespējamo nelaimi, taču savi spēki jāizvērtē katram. Paradokss ir tas, ka visbiežāk noslīkst ne jau tie, kuri neprot peldēt, bet gan tie, kuri to māk ļoti labi. To apliecina kaut vai notikušais Gulbenes novada svētkos, kur peldēšanas sacensībās 25 labi peldētāji šķērsoja pusotru kilometru plato Stāmerienes ezeru. Pieciem peldētājiem sākās veselības problēmas, galvenokārt krampji. Tā kā bija padomāts par drošību, viss beidzās labi.
Nelaimē bieži nonāk arī asu izjūtu cienītāji, kuri ūdenī nodarbojas ar ekstrēmām izklaidēm. Piemēram, nedēļas nogalē, kad vēja ātrums piejūras zonā bija 27 metri sekundē un viļņu augstums trīs metri, jūrā pasērfot ar dēli devās kaitbordists. Spēcīgais vējš vīrieti iepūta jūrā, viņa meklēšanā iesaistījās visi iespējamie dienesti, taču izrādījās, ka vīrietis iepriekšējā vakarā ticis krastā pats saviem spēkiem. Diemžēl tik veiksmīgi gadījumi ir reti, biežāk savu spēku un laika ap-stākļu nenovērtēšanai ir traģiskas sekas.
Liktenis, nejaušība — katrs to sauc, kā vēlas. Tomēr jāatceras teiciens: sargā sevi pats, tad arī Dievs tevi sargās. Cilvēka dzīvība ir ļoti trausla, un vieglprātība var maksāt ļoti dārgi.
