Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie un valdības apstiprinātie grozījumi paredz, ka invaliditāti bez atkārtota ekspertīzes termiņa varēs noteikt arī cilvēkiem ar neatgriezeniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, dzirdes, redzes, psihiskiem un garīgiem traucējumiem, kā arī citiem traucējumiem, ja veselība piecu gadu laikā neuzlabojas jeb šajā laikā konstatēs neatgriezeniskus funkcionēšanas jeb veselības traucējumus.
Līdz šim invaliditāti uz mūžu varēja noteikt tikai cilvēkiem ar anatomiskiem defektiem, piemēram, plaukstas vai pirkstu trūkumu, kājas vai pēdu amputāciju, pilnīgu vai praktisku aklumu vienā vai abās acīs, kurlmēmumu, kurlumu.
Lai atvieglotu smagi slimu bērnu nosūtīšanu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju un samazinātu vecāku izdevumus, turpmāk pietiks ar sertificēta bērnu slimību speciālista atzinumu, neprasot ārstu konsilija apstiprinājumu. Medicīnisko dokumentāciju komisijai varēs nosūtīt ģimenes vai ārstējošais ārsts, tajā skaitā elektroniska dokumenta formā.
Invaliditāti no bērnības noteiks, pamatojot ar medicīniskiem dokumentiem, kas apliecinās, ka cilvēkam ir bijusi invaliditāte, vai viņš varēja būt atzīts par bērnu invalīdu (ja veiktu invaliditātes ekspertīzi). Pašlaik invaliditāti no bērnības nosaka, ja dokumenti apliecina bērna invalīda statusu vai invaliditāti izraisījušo slimību līdz 18 gadu vecumam.
Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai turpmāk varēs saņemt arī cilvēki ar pārvietošanās apgrūtinājumu, ko izraisa ģenētiskas un citas iepriekš noteikumos neuzskaitītas slimības, kas rada izteiktus kustību un gaitas traucējumus.
Ģimenes vai ārstējošais ārsts strādājošu un nestrādājošu cilvēku invaliditātes ekspertīzes veikšanai varēs nosūtīt, ja cilvēks vismaz pēdējos sešus mēnešus būs nepārtraukti ārstējies, nevis tikai bijis ārsta uzraudzībā, un to apliecinās medicīniskie dokumenti. Šāda kārtība nodrošinās vienādus nosacījumus strādājošajiem un nestrādājošajiem.
