Neskatoties
uz dažādu atbalsta instrumentu pieejamību, Latvijā statistika
nelaimes gadījumu skaita ziņā joprojām ir augsta – pagājušajā gadā
vien Valsts darba inspekcija (VDI) konstatējusi 1352 nelaimes
gadījumus darbā. 189 cilvēki tajos…
800×600
Normal
0
false
false
false
LV
X-NONE
X-NONE
MicrosoftInternetExplorer4
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable {mso-style-name:”Table Normal”;
mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-parent:””;
mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt; font-family:”Calibri”,”sans-serif”;
mso-bidi-font-family:”Times New Roman”;}
Darba
aizsardzības likums noteic, ka darba devējam ir pienākums iekārtot
un uzturēt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Tomēr
jāatceras, ka pat situācijās, kad darba devējs ir ievērojis visas
darba aizsardzības prasības, riska pakāpi būtiski ietekmē arī pats
nodarbinātais. Katrs nelaimes gadījums darbā ir jāizmeklē, un no tā
visiem uzņēmumā nodarbinātajiem ir jāmācās, lai netiktu atkārtotas
iepriekš pieļautās kļūdas un piedzīvotas līdzīgas situācijas.
Tiesa
gan, nereti dzirdēts, ka izmeklēšana notiek formāli vai virspusēji,
tādēļ gribētu lielāku uzmanību pievērst tam, lai izmeklēšanas gaitā
tiktu noskaidroti patiesie nelaimes gadījuma cēloņi; vienkāršāk
sakot – noskaidrota problēma pašā saknē. Piemēram, pēc kāda
nelaimes gadījuma izmeklēšanas aktā ierakstīts: nodarbinātais
neievēroja darba aizsardzības instrukcijās noteiktās prasības.
Analizējot situāciju sīkāk, izrādījās, ka nodarbinātajam bija
izsniegti aizsargcimdi un darba aizsardzības instrukcijā bija
prasība tos lietot, bet cilvēks, kurš veica šo darbu, cimdus
nelietoja, līdz ar to formāli nelaimes gadījuma cēlonis ir darba
aizsardzības instrukcijā noteiktās prasības neievērošana. Taču,
vaicājot cietušajam, kāpēc darba cimdi netika uzvilkti, izrādījās,
ka tie bija izmirkuši un lieks cimdu pāris darbiniekam nav
iedalīts. Secinājums – nākotnē no līdzīgiem nelaimes gadījumiem
iespējams izvairīties vienīgi tad, ja tiek noskaidroti patiesie
negadījuma cēloņi, nevis meklēts formāls „grēkāzis”.
Darba
devējam (kā arī darba aizsardzības speciālistam) ļoti svarīgi ir
komunicēt ar nodarbinātajiem un uzklausīt viņu domas par
bīstamākajiem darba vides riskiem, to novēršanas iespējām un jau
izmantoto darba metožu drošību. Galu galā ikviens darbinieks
vislabāk pārzina savu darbu, tāpēc var sniegt vērtīgu informāciju,
kā novērst iespējamos nelaimes gadījumu
cēloņus.
Piemēram,
fakts, ka grāmatvede sēž ar muguru pret logu, no kura pūš vējš, var
netikt fiksēts, veicot formālu risku novērtējumu un neizjautājot
darbinieku personīgi. Taču, strādājot šādos apstākļos, darbiniekam
var iestāties darba nespēja vai ar laiku – arodslimība. Praksē
liela daļa darba devēju, veicot risku novērtēšanu, anketē
darbiniekus, lūdzot sniegt savu skatījumu par to, kādi, viņuprāt,
ir darba apstākļi konkrētajā darba vietā un kādus nepieciešamos
uzlabojumus viņi saskata.
Noteikti
vajadzētu darbiniekus aicināt ziņot vadībai arī par „gandrīz
notikušu nelaimes gadījumu”, jo arī potenciāli bīstamu situāciju
cēloņu apzināšana nākotnē var palīdzēt izvairīties no negadījumiem
darba vietā. Svarīgi ir likt darbiniekam saprast, ka viņš ir
līdzatbildīgs drošas darba vides uzturēšanā!
Veicot
darbinieku apmācību, īpaša uzmanība jāpievērš vairākām riska
grupām. Pirmkārt, tie ir jaunie un nepieredzējušie darbinieki (gan
jaunieši, gan nesen darbu uzsākuši kolēģi), kuriem nav lielas
praktiskas pieredzes dažādu ar darbu saistītu jautājumu risināšanā.
Turklāt, apmācot darbiniekus, lietderīgāk ir dot vienkāršus
padomus, vizuāli demonstrējot drošus darba paņēmienus, nevis lasot
garas, sarežģītas instrukcijas.
Pastiprinātu
uzmanību vajadzētu pievērst tādiem aspektiem kā tīrībai un kārtībai
darba vietā un darbinieku pārvietošanās „ceļos”, individuālo un
aizsardzības līdzekļu lietošanai, darba aprīkojuma tehniskajam
stāvoklim, apgaismojumam, kā arī tam, vai darbinieki ir informēti,
kā rīkoties ārkārtas situācijās. Priecē uzņēmumu pieredze, kas ar
dažādu veicināšanas balvu starpniecību sekmē darba drošības prasību
ievērošanu – piemēram, starp uzņēmuma filiālēm (nodaļām) rīkojot
konkursu par vizuāli interesantākās darba drošības instrukcijas
radīšanu. Uzvarētājkomanda, protams, saņem balvas, bet ieguvēji ir
visi, jo, veidojot instrukcijas noformējumu, tās saturu patiesībā
ir apguvis ikviens iesaistītais darbinieks.
Pareizi
organizēta darba aizsardzības sistēma, droši darba apstākļi un
drošas darba metodes ir efektīva darba procesa svarīgi
pamatelementi, kas ilgtermiņā ļaus uzņēmumam ietaupīt gan laiku,
gan līdzekļus. Jā, darba aizsardzības sistēmā sākotnēji jāiegulda
daudz, bet tās ir investīcijas uzņēmuma
nākotnē.
Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā
vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos, aicinu
bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas
Zemgales reģiona konsultāciju centrā Jelgavā, Pasta
ielā 47, kā arī zvanot pa tālruni 63020449 vai sūtot
savus jautājumus uz e-pastu [email protected].
Latvijas
Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība
tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „Darba
attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana
nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo
centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba
devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības
normatīvo aktu praktisku piemērošanu”
ietvaros.
