Jūlija sākumā Hipotēku banka sāka pieņemt pieteikumus lauksaimniecības zemes iegādei kredītā. Līdz šim saņemts vairāk kā 500 pieteikumu, un sākotnēji piešķirtās naudas — 10 miljonu latu — jau ir par maz. Jūlija vidū pieprasījums bija 16 miljonu latu apmērā.
Par aizdevumu piešķiršanu lemj Lauku attīstības fonds (LAF), savukārt Hipotēku banka pieņem pieteikumus, izvērtē, izsniedz aizdevumu un to administrē.
Viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji var saņemt aizdevumu līdz 100 000 latu. Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 100 procentu no iegādājamās zemes tirgus vērtības. Aizdevuma termiņš būs līdz 20 gadiem, un tos izsniegs līdz 2013. gada 31. decembrim.
Zeme jau kādam pieder
Šo programmu vairāki aptaujātie zemnieki nosauca gan par novēlotu, gan absurdu. Reklāmas gājiens — tā to dēvē uzņēmējs, kurš darbojas ar simtprocentīgu Latvijas kapitālu un apsaimnieko vairāk kā 4 tūkstošus hektāru, — SIA “Agronika” un “Tilbe Agro” pārstāvis Oskars Liepiņš. Viņš teic, ka tā valsts grib parādīt, ka tā kaut ko dara, bet lielas jēgas no tā nav. Pirms pieciem gadiem vajadzēja turpināt iesākto programmu. Otrs aspekts — nosacījumi: ne vairāk kā 100 tūkstošu latu vienai saimniecībai, un tie, kuriem jau ir 600 hektāru īpašumā, papildu zemei nevar pretendēt. “Mans viedoklis, kuru jau sen esmu paudis, — naudu vajadzēja dot nevis kā tagad — vienā bankā, bet subsidēt kredītprocentus. Tiem zemniekiem, kuri jau strādā ar kādu no komercbankām, palīdzēt dzēst daļu procentu. Tā piesaistītu vairāk naudas, varētu iegādāties vairāk zemes, un zemnieks būtu ieguvējs.”
Valles pusē uzņēmums nomā ap 1000 ha zemes. Vai daļu no tās vēlētos iegādāties īpašumā? Oskars teic, ka vēlēšanās ir, bet liela daļa zemes jau pieder kaut kādiem Zviedrijas pensiju fondiem, kuru vadītāji nav ieinteresēti to pārdot.
Pierunāt neizdotos
Dzintars Saliņš, zemnieks no Vietalvas puses saimniecības “Jankas”, teic, ka viņam tuvojošos pensijas gadu dēļ papildu zemes iegāde jau vairs neinteresē, jādzīvo ar to, kas ir. Šīgada sākumā tāda nepieciešamība bijusi dēlam. Izmantots kādas komercbankas piedāvājums, lai arī ar nedaudz neizdevīgākiem nosacījumiem, kā šobrīd piedāvā Hipotēku banka.
Lauris Saliņš no zemnieku saimniecības “Grannes” Vietalvas pagastā vārdos ir skarbs: ““Sviests” tas ir! Stipri novēlota ir valsts iejaukšanās šajā procesā. Lauksaimniecība ir tāds pats bizness kā visi citi, tikai vairāk atkarīgs no laika apstākļiem. Zeme jau ir nonākusi ārvalstu investīciju fondu, Zviedrijas pensiju fondu un visādu citādu nerezidentu īpašumā, un līdz ar to Hipotēku bankas pasākums ir stipri nelietderīgs. Pie tam par vidutājiem iecelti lauksaimniecības jautājumos nekompetentie Hipotēku bankas darbinieki, kuri ir tiesīgi lemt. Rezultātā nekas labs no tā nav sagaidāms. Tad labāk daru, kā līdz šim — kredītu ņemu komercbankā, un miers mājā. Par kredītprocentiem — Hipotēku banka piedāvā tos zemākus, bet to pāris latu dēļ skriet un tērēt laiku nav vērts. Tā vietā jādomā, kā celt ražīgumu, kā no esošās zemes un tehnikas iegūt maksimālu labumu. Protams, 95% no visas apstrādājamās zemes man nākas nomāt, bet neviens jau zemi vairs nepārdod. Tie, kuriem toreiz zibenīgi vajadzēja līdzekļus, zemi sen jau pārdevuši. Tie, kuri to iegādājās, nav ieinteresēti pārdot. Ar ļoti lielām pūlēm labākajā gadījumā varētu pierunāt pārdot labi ja 20 hektāru.
Nepieciešami
minimālie ienākumi
Hipotēku bankas Jēkabpils filiāles vadītāja Mārīte Lazdiņa stāsta, ka Aizkraukles biznesa reģionā interesi izrādījuši 18 potenciālo valsts atbalsta saņēmēju. Daudzi no viņiem banku informēja par plānotajām pērkamās zemes platībām un nepieciešamā finansējuma apjomu. Interese par zemes platībām ir plašā diapazonā — no 10 ha līdz pat 100 ha.
Lazdiņas kundze teic, ka lauksaimnieki bankā interesējas par programmas nosacījumiem un nepieciešamajiem dokumentiem aizdevuma saņemšanai. Pretendentiem ir jāņem vērā, ka aizdevumu piešķir lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, turklāt ieņēmumiem no lauksaimniecības produktu ražošanas ir jābūt ne mazākiem kā 200 latu no hektāra. Jaunajiem lauksaimniekiem šādi ieņēmumi būs jāsasniedz nākotnē.
Aizkraukles filiālē klusums
Programmā aizdevumu var pie-šķirt arī jaunajam lauksaimniekam, kurš sācis lauksaimniecisko darbību pēdējā gada laikā vai arī plāno to sākt. Jaunais lauksaimnieks ir fiziska persona, kas nav vecāka par 40 gadiem un līdz šim nav bijusi lauksaimniecības uzņēmuma īpašniece. Aizdevuma izsniegšanai jaunajam lauksaimniekam tiks piemēroti atšķirīgi kritēriji.
Attiecībā uz zemes īpašumu lielumu pretendentam, kas vēlas saņemt aizdevumu, nav nekādu ierobežojumu. Izvērtējot vienu no pirmajiem iesniegtajiem pieteikumiem, Hipotēku banka ir arī sagatavojusi pirmo atzinumu par aizdevuma piešķiršanu lauksaimniekam no Tukuma novada. Bankas atzinumu apstiprinās un galīgo lēmumu par aizdevuma piešķiršanu pieņems LAF. Kaut arī šobrīd no Aizkraukles biznesa reģiona lauksaimniekiem neviens pieteikums Hipotēku bankā vēl nav saņemts, ir zināms, ka daudzi pretendenti jau gatavo nepieciešamos dokumentus, slēdz pirkuma līgumus, piesaka zemes novērtēšanu un pilda citus nosacījumus, kas nepieciešami, lai iesaistītos zemes iegādes kreditēšanas programmā. Šīs darbības aizņem daudz laika.
