Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperti, veicot kultūraugiem kaitīgo organismu monitoringu, kā arī saņemot informāciju no iedzīvotājiem, šogad konstatējuši vairākus Latvijā mazāk pazīstamus vai iepriekš masveidā reti sastopamus kaitēkļus — informēja VAAD pārstāve Ilona Krastiņa.
“Šogad no kaitēkļiem atkal cieš kastaņas. Zirgkastaņu lapu nobrūnēšanu, kas bojā apstādījumu izskatu, izraisa nevis slimība, bet kaitēklis — zirgkastaņu kode “Cameraria ochridella”. Arī šogad no tā neizvairīties, kode bija labi pārziemojusi un tagad intensīvi bojā lapas, veidojot plašos brūnganos plankumus,” sacīja Krastiņa.
Jūnija vidū VAAD saņēmis informāciju no Preiļu novada iedzīvotāja par nezināma kaitēkļa kāpuru masveida savairošanos, kā rezultātā netālu no mājas augošam lielam osim dažu dienu laikā pilnībā nograuztas lapas. “Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā tika diagnosticēta kaitēkļa suga — ligustru zāģlapsene, kas konstatēta arī iepriekš, tomēr Latvijā masveidā savairojas reti.
Jūnija beigās analizējām egļu kaitēkļa paraugu, un tika diagnosticēta melnā egļu laputs, kas Latvijā sastopama reti,” sacīja eksperte. VAAD šogad pēc informācijas saņemšanas no iedzīvotājiem ir konstatējis vairākus priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās gadījumus.
Šogad VAAD ir saņemta informācija no iedzīvotājiem arī par ozolu mūķenes kāpuru savairošanos un izdarītajiem postījumiem augļudārzos un lapukokiem Kurzemes pusē.
“Latvijā nav reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu šī kaitēkļa ierobežošanai, taču, ja tādi arī būtu, līdz šim konstatētajos gadījumos ierobežošanas pasākumi būtu novēloti,” secināja VAAD pārstāve.
