Nedēļa sākas ar
e — pasta pārbaudi, un tas pirmdien jau “piebiris” pilns vēstulēm. Sūta sporta un tūrisma speciālisti no kaimiņnovadiem, Zemgales plānošanas reģiona darbinieki. Par sporta pasākumiem, kas plānoti nākamajās nedēļās un kuros skrīveriešus aicina piedalīties, kā arī atsauksmes par jau notikušajiem. Piemēram, nesen Neretas novads informēja par sporta spēlēm augusta sākumā. Ja gribam, lai kaimiņi brauc pie mums, sūtām vēstules un aicinām mēs. Pārskatu arī presi un izlasu par kaimiņu novadu sporta svētkiem. Interesanta bija Iršu pagasta ideja par zaļo volejbolu, kuru piedāvāšu arī skrīveriešiem, un turnīram būs jau vēsturisks nosaukums “Zaļā zeme”.
Bija arī tikšanās ar Skrīveru senioru pārstāvi par iespēju piedalīties stafetēs sporta svētkos kopā ar jauno paaudzi. Bieži vien ģimenē viens par otru it kā zina daudz, bet šādās sporta aktivitātes atklājam pavisam citas, vēl neiepazītas īpašības. Tādas nu būs spēles, kurās jaunības azarts sacentīsies ar gudrību un prātīgumu.
Tiekoties ar Skrīveru novada sporta, kultūras un izglītības komisiju, izklāstīju saplānoto sporta programmu, kas ko organizēs. Balvu fondam nācās piesaistīt papildu līdzekļus. Šonedēļ jau ir par vēlu ko lemt, jārīkojas. Tā iegadījies, ka sporta svētku dienā Skrīveros ir arī kapusvētki. Cilvēku būs daudz, līdz ar to svētki labi apmeklēti. Tā tas ir aizsācies jau pirms 18 gadiem, kad pēc kapusvētkiem “ziemeļi” pret “dienvidiem” spēlēja futbolu. Nosacīti ziemeļos un dienvidos Skrīverus sadala dzelzceļa sliedes.
Paralēli notiek darbs arī tūrisma organizēšanā. Vajadzīgi jaunie gidi, lai, ierodoties ekskursantu grupai, piemēram, dendroloģiskajā parkā, viņus jau sagaidītu cilvēks, kurš izvadātu pa parka takām. Pirms lielās grupas ierašanās pie manis atbrauca tās pārstāvji, konkrēti skolotāji no Rīgas, un mēs kopīgi izplānojām maršrutu. Iepazīstināju viņus arī ar Aizkraukles tūrisma centra pārstāvjiem. Ar “Latvijas valsts mežiem” jāsaskaņo grupas nakšņošana parkā. Piektdien piezvanīja no Tukuma un teica, ka pirmdien ekskursanti ieradīsies Skrīveros. Nācās ātri organizēt sagaidīšanu.
Lietuvas Seims nolēmis rīkot referendumu par Visaginas atomelektrostacijas būvniecību. Tā kā šīs stacijas celtniecība cieši saista arī Latviju, domāju, ka mums aktīvāk vajadzētu par to interesēties. Elektroenerģija mums ir un nākotnē būs vēl vairāk nepieciešama, un, ja ir šāda izdevība — visiem kopā uzcelt spēkstaciju, to vajadzētu izmantot. Šāda elektrostacija nozīmē ne tikai jaunu enerģijas ieguves avotu. Tā piesaista daudzus speciālistus, rada darba vietas.
Bijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs, kurš kļuva “slavens” ar valsts valodas nezināšanu, jūlija sākumā esot nokārtojis valsts valodas pārbaudi, iegūstot A2 līmeni, kas atbilst vidusskolas centralizēto eksāmenu zemākajam novērtējumam — E. Viņa mērķis ir kandidēt Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanās. Man par šādu deputātu būtu kauns, jo šajos gados latviešu valodu vajadzēja iemācīties perfekti, un šāds vērtējums nav apbrīnas vērts. Ja reiz ir tāds plāns — startēt augstākam amatam, tad vispirms jāiepazīst un jāciena vide, kurā dzīvo. Latvijā viņš ir jau no 1988. gada.
Latvijā iedzīvotāju kļūst arvien mazāk, līdz ar to arī darbaspēka, tāpēc nevarēšot iztikt bez imigrantu piesaistīšanas. Ja runa ir par kādu konkrētu speciālistu piesaisti un visas iespējas izmēģinātas, to atbalstu. Ja šāds speciālists ap sevi var radīt jaunas darba vietas, apmācīt potenciālos strādniekus.
Šobrīd attīstītās lielvalstis ir stipras tikai tāpēc, ka savas “smadzenes” spējušas noturēt. Mēs šo brīdi esam jau nokavējuši. Apzināti tas darīts vai kā, bet pēdējie 25 gadi Latvijā pagājuši ļoti neglīti. To pašu var teikt arī par pārcelšanās pabalstu, lai apturētu iedzīvotāju aizbraukšanu no laukiem. Varbūt sākumā vajag pacensties intensīvāk izraudzīt un apmācīt speciālistus novados, pagastos? Krievu laikos jau pārdzīvojām imigrantu — gucuļu un vjetnamiešu — ieplūdināšanas vilni. Kas labs no tā iznāca?
Augstākās izglītības padome atklājusi augstskolu studiju programmu izvērtējumu. Secinājums — lielākais nekvalitatīvo studiju programmu skaits ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, Latvijas Universitātē un Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā. Februārī pabeidzu Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultāti un piedalījos šajā programmu novērtējumā. Mums, tiem, kuri pabeidza veselības sporta zinātnes kursu, vajadzēja aizstāvēt savu pirmo studiju programmu — veselības sporta speciālists. Par to, ko šajā programmā sagatavotie speciālisti, sporta treneri var dot cilvēkiem, kāpēc šī programma ir kvalitatīva. Vēlāk ieskatījos kopējā novērtējuma tabulā — šī programma novērtēta ar augstāko atzīmi. Tātad vajadzīga, un mēs mācējām pierādīt to komisijai, kurā bija atzīti speciālisti gan no Latvijas, gan Lietuvas. Izglītības un zinātnes ministrs Ķīlis teica, ka biežāk vajadzētu veikt šādas izvērtēšanas, līdz ar to neveidosies speciālistu pārprodukcija. Pretējā gadījumā notiek tā, ka viena augstskola izplata baumas par citu un grupu nav iespējams izveidot ilgu laiku vai vispār.
Tuvojas vasaras olimpiskās spēles Lielbritānijā. Olimpiāde ir svētki ne tikai sportistiem. To vajadzētu atcerēties arī novada sporta svētku rīkotājiem. Kļūdās tie, kuri iedomājas novadu sporta svētkus organizēt konkrētam iedzīvotāju lokam. Tāpēc šīs nedēļas nogalē paredzētos Skrīveru sporta svētkus cenšos virzīt nedaudz citādi. Kad Aiz-kraukles sporta svētkos runāju ar novada iedzīvotājiem par problēmām, kuru dēļ šis pasākums bija maz apmeklēts, viņi atklāja — domājām, ka tas ir paredzēts aktīviem sportistiem.
Pēc nākamajām brīvdienām varēsim “ārstēt savus punus”. Līdz tam brīvdienas cenšos pavadīt dārzā vai kā pagājušās brīvdienas Skaistkalnes pusē. Tur dzīvo laba manas mātes paziņa, kurai svinēja 100 gadu jubileju. Grandiozs pasākums pat ar pūtēju orķestra piedalīšanos.
