Kad pāris dienu nedēļā neielūkojos pastkastītē, jau trešdienās tā vienmēr ir pārpildīta, galvenokārt ar dažādu uzņēmumu — pārtikas, mēbeļu, elektropreču ražotāju, būvmateriālu veikalu, aptieku u. c. — reklāmas izdevumiem.
Nedēļas laikā pastkastītē saņēmu 11 dažādu uzņēmumu reklāmas bukletus, vairākus no katra — dažādu lielumu, biezuma, dažam lapa, citam pat vesels žurnāliņš, pāris lappušu. Nedēļā sakrājas neliela kaudzīte. Īpaši nelāgi ir, dodoties atvaļinājumā, jo pārpildītā pastkastīte skaidri norāda, ka dzīvokļa iemītnieka nav mājās. Var, protams, palūgt kaimiņu sūtījumus izņemt. Taču daudzi dzīvokļi ir tukši, cilvēki devušies strādāt uz ārzemēm, un bieži pastkaste ir tā pārpildīta, ka tajā vairs nevar ievietot rēķinus.
Ja nelasi —
nevajag
Vai esat kādreiz padomājuši, cik daudz reklāmlapu, bukletu, katalogu nedēļas laikā nonāk vienā daudzdzīvokļu mājā, piemēram, piecstāvu ēkā, kurā ir 60 mitekļu? Papīra rūpniecībā katru gadu izmanto aptuveni 40% no visas pasaulē iegūtās koksnes. Lai iegūtu vienu tonnu papīra, nepieciešams nocirst 17 koku. Saskaņā ar pētījumiem viens Latvijas iedzīvotājs, sākot no bērna līdz pat pensionāram, ik gadu patērē nedaudz vairāk par 50 kg papīra. Daļa no tā ir reklāmas materiāli — reklāmas avīzes, skrejlapas, katalogi, no kuriem daudzus mēs pat neizlasām. Vides aizsardzības organizācijas aicina piedalīties akcijā “Zaļie soļi” un atteikties no reklāmas materiāliem, ko nelasa un kas nav vajadzīgi.
Kā
atteikties?
Pirmkārt, jāņem vērā, ka tas prasīs laiku, nervus, pūles un panākumu var arī nebūt. Vispirms — uz pastkastēm jāuzlīmē īpaša akcijas brīdinošā uzlīme, bet reklāmas izplatītājam jānosūta iesniegums ar lūgumu turpmāk konkrētai adresei neabonētus reklāmas materiālus nepiegādāt. Ja reklāmas izplatītāji neņems vērā iedzīvotāju lūgumus un reklāmas materiālus turpinās piegādāt bez saņēmēja atļaujas, jāvēršas Datu valsts inspekcijā ar iesniegumu par nevēlamu reklāmas materiālu saņemšanu. Sīkāk par šo akciju var uzzināt mājaslapā www.staburags.lv vai www.zaliesoli.lv.
“Staburags” gan pārliecinājās, ka uzlīme ar uzrakstu “Neadresētus sūtījumus, lūdzu, neievietot!”, kura pāris nedēļu bija uz pastkastītes, savu funkciju pilda daļēji.
Rīgā, kādas mājas kāpņutelpā, līdzās pastkastītēm redzēju atkritumu kasti ar uzrakstu — “Reklāmai”. Varbūt arī tāds varētu būt risinājums? Elektroniskajā pastā mēstulēm var iestatīt ierobežojumus, bet pastkastītei, kas ir kāpņutelpā vai pie mājas, ierobežojumus neuzliksi.
Neiespējamais
lēmums
Pagaidām Latvijā nav likuma, kurā būtu noteikta atbildība par reklāmas ievietošanu pastkastēs. Pārlūkojot publikācijas presē, laiku pa laikam par šo tēmu noris diskusijas, ko atkal un atkal izraisa kāds neapmierinātais, kurš reklāmas bukletu gūzmā pazaudējis kādu būtisku sūtījumu, vai rodas vēl kāda ķibele. Par to, ka vajadzētu sodīt tā dēvētā “surogātpasta” sūtītājus, valdība runāja jau 2006. gadā, taču nekas, kā redzams, nav izdarīts.
Arī pērn pavasarī Satiksmes ministrija solīja cīnīties ar šo problēmu, taču līdz šim brīdim rezultātu nav. Vai tiešām nevarētu pieņemt kādus noteikumus, kas paredzētu sodus uzņēmumiem, kuri izplata neabonētu reklāmu?
