Jūs nemūžam neuzminēsiet, ko es pagājušajā nedēļā redzēju. Dombrovski! Ne jau televīzijā, bet īstenībā. Es pagājušās nedēļas nogalē, melnajā piektdienā, biju Aizkrauklē.
Pie bijušās viesnīcas “Pērse” šķērsoju ielu, un pēkšņi metāliskā Fantomasa balsī kāds saka: “Stāvēt!”. Es pārbīlī sastingu — domāju, sirds apstāsies. Neviena nav, bet balss skan. Nospriedu – laikam esmu pārkarsusi un jau Dieva balsi dzirdu, bet nē! Izrādās, premjers bibliotēku apmeklē. Viņš taču grāmatmīlis, vienu arī pats jau uzrakstījis — pērn Rīgas Ekonomikas augstskolā uz izslavētās un sabiedrībā apspriestās viņa un Andreja Aslunda grāmatas “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” atvēršanas svētkiem es pat netiku Vietu nepietika.
Cik premjers izskatījās omulīgs! Var jau saprast — pirms tam bija cienājies ar Skrīveru saldumiem. Bet nu “fikss zēns” — pēc tam vēl aizlaida uz Jēkabpili. Abās vietās viņš paspēja parunāt par aktuālām lietām. Varbūt atkal varēs kaut ko skaistu uzrakstīt. Nesaprotu tikai vienu — vai, braucot tikai pa asfaltētiem ceļiem, premjers redz īsto Latviju?
