Ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, līdz 2030. gadam Latvijā varētu atgriezties 120 000 valstspiederīgo jeb aptuveni 62% valsti laikā no 2000. līdz 2010. gadam pametušo iedzīvotāju — vakar Labklājības ministrijā notikušajā diskusijā par nodarbinātību, migrāciju un diasporas potenciālo devumu Latvijas ekonomikas attīstībai prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomikas attīstības un darba tirgus nodaļas eksperts Normunds Ozols.
Raksturojot pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, Ozols norādīja, ka aizvadītajā gadā valstī bijis novērojams darbaspēka pieprasījums, bezdarba samazināšanās un atalgojuma palielināšanās. Vienlaikus Latvijā vērojams strukturālais bezdarbs, tas nozīmē speciālistu trūkumu dažās jomās. Šo tendenci veicinājis lielais skaits cilvēku, kuri pametuši valsti, dodoties peļņā uz ārzemēm. No 2000 līdz 2010. gadam Latviju pametuši 213 000 valstspiederīgo, no kuriem 85% bijuši darbaspējas vecumā. EM pārstāvis uzsvēra, ka, ņemot vērā strukturālo bezdarbu, valstī nepieciešama skaidra demogrāfijas un migrācijas politika, uzsverot dzimstības palielināšanu un prom aizbraukušo valstspiederīgo atgriešanos Latvijā.
Arī Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka prom aizbraukušie ir liels potenciāls Latvijas ekonomikai un darba tirgum. Pēc LM pārstāvja prezentētajiem datiem, Latviju krīzes laikā pametuši vairāk nekā
200 000 iedzīvotāju un kopumā ārvalstīs varētu būt aptuveni
300 000 Latvijas valstspiederīgo, no kuriem vairāk nekā 100 000 dzīvo Lielbritānijā, 25 000 — Īrijā, 14 000 — Vācijā, 20 000 — Skandināvijā. “Ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē cilvēku trūks vairāk un vairāk. Šobrīd iezīmējas, ka nākamajos trijos līdz četros gados deficīts varētu sasniegt 100 000 līdz 160 000 darbaroku,” sacīja Ašeradens, bilstot, ka patlaban uzņēmēji mēģina izmantot ārvalstu darbaspēku vai pārliecināt prom aizbraukušos darbiniekus atgriezties Latvijā.
