Vasara ir savas valdīšanas viducī, un zāle aug griezdamās. Pat tik ātri, ka daudzviet nepietiek spēka un līdzekļu, lai to nopļautu. Pats biju Aizkraukles, Skrīveru, Kokneses un Pļaviņu neappļautajās platībās, bet — jo tālāk no bijušā rajona centra, jo vēlme sapost savu sētu redzama vēl mazāk.
Aizkrauklē, Lāčplēša un Mēness ielas stūrī, iepretī veikalam “Kukulītis”, kur izvietotas miskastes, ir kā īstos laukos. Ja kāds aiz-krauklietis, lepni sitot pie krūts, teic, ka viņš taču dzīvo pilsētā, tad vajag aiziet līdz šai vietai. No Lāčplēša ielas nogriežoties uz Jaunceltnes ielu, labajā pusē, pļavā līdzās būvmateriālu veikalam, jauki iederētos lopu ganāmpulks.
Nesen redakcijā ienāca kāda aizkraukliete un sūdzējās par noindēto zāli iepretī muzejam “Kalna Ziedos”. Zāle tur esot izaugusi branga, bet atbraucis traktors un visu nomiglojis. Pirms tam pļavā vākuši,gan ārstniecības augus, gan meža zemenes. Valsts augu aizsardzības dienesta Aizkraukles nodaļas vecākā inspektore Zane Liepiņa teic, ka šāda zemes īpašnieku rīcība nav nosodāma un miglošana ar nezāles ierobežojošiem preparātiem pilsētas teritorijā nav retums. Iedzīvotājus gan nepieciešams brīdināt par šādu darbību.
Koknesē situācija ir nedaudz atšķirīga. Te pāraugusī zāle vairāk ir privātmāju rajonā, vietās, kuru īpašnieki acīmredzot vairs neinteresējas par savu zemes pleķi. Nepievilcīgs ir smilgu biezoknis Daugavas krastā, labajā pusē ceļam no Kokneses luterāņu baznīcas līdz parkam. Zāle nopļauta tikai ceļmalā. Ko par Koknesi lai nodomā novada viesi? Dainis Ginters, pašvaldības policists, teic, ka šai teritorijai ir divi īpašnieki un abi apņēmušies to sakārtot. Stāstot par situāciju kopumā, viņš teic, ka vairākas zemes platības Kokneses centrā pieder ārzemēs — Kanādā, Lielbritānijā, Īrijā — dzīvojošajiem. Vēl pērn daži no viņiem pašvaldībai sūtīja naudu, lai tā viņu vietā teritoriju appļautu. Šogad gan neliekoties zinis. Ir situācijas, kad vienam zemesgabalam ir pieci īpašnieki, un, ja vienu no viņiem izdodas sadzīt rokā, par pārējiem viņam nav daļas. Tādos gadījumos īpašniekus brīdina, un, ja tas nelīdz, noformē administratīvo protokolu. Naudassods saskaņā ar saistošajiem noteikumiem ir no 25 līdz 50 latiem. Noformēts ap 600 administratīvo pārkāpumu protokolu, bet naudu no sodītajiem sagaida retu reizi. Tālāk lietu nodod tiesu izpildītājam, bet arī tas procesu būtiski nepaātrinot.
Par pļavām aiz SIA “Pļaviņas DM” kantora ēkas Pļaviņās redakcijai zvanīts vairākkārt. Aizbraucu, lai pats pārliecinātos. Zāle līdz krūtīm, līdzās — taciņa, pa kuru pat tajās pāris minūtēs, kamēr fotografēju, gāja vairāki cilvēki. Kam pieder šī zeme? Pļaviņas tikko svinēja pilsētas jubileju, centru skaisti sakopa, bet tas, kas no ceļa nav redzams, palicis novārtā.
Skrīveri, Zemkopības institūta apkaime. Jau pirms Jāņiem iedzīvotāji man sūdzējās, ka aiz 5. mājas zāle gadiem nav pļauta. Džungļi tur tik tiešām neizbrienami, un postažu paspilgtina lielās būvgružu kaudzes. Līdzās esošajās mājās dzīvo mazi bērni. Cik ilgam laikam jāpaiet, līdz kādam no viņiem piesūksies ērce vai notiks nelaime? Zeme piederot luterāņu baznīcas draudzei, savukārt ēku iegādājusies kāda privātpersona. Pašvaldības izpilddirektors Aigars Orups teic, ka dome pret sliņķiem ir saudzīga un lūdz vismaz reizi gadā teritoriju appļaut. Vairāki zemes īpašniekiem ir brīdināti, un viņu solījumu izpildi gaidīšot līdz septembrim. Vēlāk gan lūguma vietā būs administratīvā pārkāpuma protokols un naudassods.
***
Tur, kur zāli vasarā nenopļaus, būs laba iespēja izvērsties kūlas svilinātājiem. Un kā gan šī sērga Latvijai lai ietu secen, ja paši vien to stiprinām ar savu slinkumu, nevīžību un vienaldzību.
