Viss sākas smilškastē. Bērni spēlējas veikalos, par naudu izmantojot akmentiņus un lapiņas. Viņi pārdod viens otram iedomātas preces. Mazākie akmentiņi ir nauda ar mazāku vērtību, lielākajiem akmentiņiem ir lielāka vērtība. Spēle atspoguļo viņu vēlmes. Tā parāda, ko viņi paši veikalā gribētu nopirkt, vai atspoguļo viņu ģimenes iepirkšanās tradīcijas. Jau bērnudārzā bērni sāk apzināties naudas vērtību. Sākotnēji bērni naudas vērtību saprot ar lietām, kas viņiem svarīgas, piemēram, ar saldumiem. Vecāki iedod bērnam 20 santīmu, un viņš saprot, ka par šo naudu varēs nopirkt divus “čupačupus”.
Pēc smilškastes un bērnudārza nākamais svarīgais posms naudas nozīmes apgūšanā ir mācību sākšana skolā. Bērnudārza posmā bērns visu laiku ir pieaugušo uzraudzībā un viņam nav iespēju patstāvīgi izlemt, kad un kur naudu izlietos. Skolā viņam šāda iespēja rodas. Viņš var iepirkties skolas bufetē vai aiziet līdz tuvākajam veikalam bez vecākiem. Viņš pats var izlemt, ko pirks — smalkmaizīti, konfekti vai kādu citu saldumiņu. Pirmās patstāvīgās iepirkšanās ceļ bērna pašapziņu. Viņš ar lepnumu pastāsta, ka bijis veikalā un ko nopircis.
Mans viedoklis — bērnam, sākot skolas gaitas, ir nepieciešama kabatas nauda. Tai nav jābūt lielai. Tie var būt 50 vai tikai 10 santīmu. Tas vecākiem pašiem jānovērtē, cik lielu naudu atvasei var uzticēt, jo bērnu attīstība ir ļoti individuāla. Manu audzēkņu vidū ir bērni, kuri piecos, sešos gados māk skaitīt līdz simts, bet ir tādi, kuriem mācu saskaitīt līdz seši. Lai bērniem iemācītu naudas nozīmi un vērtību, bērnudārza nodarbībās izmantojam papīra naudu, kuras izskats ir tāds pats kā īstai naudai.
Arī vecāki mājās var rīkoties līdzīgi.
Mani novērojumi liecina: vairums vecāku paļaujas, ka viņu atvases visas nepieciešamās zināšanas apgūs bērnudārzā. Modernais laikmets — šādi es varētu raksturot situāciju mūsdienu ģimenē. Vecāki atnāk no darba, mamma pagatavo vakariņas, tētis palasa avīzi, bērns paskatās televizoru vai datorā paspēlē spēles. Rezultātā bērniem trūkst uzmanības un tiešā kontakta ar vecākiem. Sekas modernajam laikmetam — bērni nav sagatavoti dzīvei.
