“BTA Insurance Company” SE veiktā pētījuma dati liecina, ka tikai 10% aptaujāto ir skaidra pašreizējā valsts politika medicīnas pakalpojumu apmaksā. Savukārt 46% aptaujāto atzina, ka vēlētos, lai veselības apdrošināšanas nodokļa summu pārskaitītu pašu izvēlētajai apdrošināšanas sabiedrībai. Tikai 37% aptaujāto šajā ziņā paļautos uz valsti.
Vaicāti par to, vai ir zināms par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, ko iecerējusi ieviest Veselības ministrija, un vai tas ir izprotams un skaidrs, 85% aptaujāto atzina, ka viņiem tas nav skaidrs vai viņi nav informēti par plānotajām izmaiņām. Tāpēc nepieciešams gan ministrijas, gan apdrošinātāju skaidrojums, lai cilvēkiem būtu izpratne par viņu līdzdalību jaunajā modelī, kas paredz ieviest veselības apdrošināšanas nodokli, pārdalot iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Gints Dandzbergs, BTA valdes priekšsēdētājs: “Esam gandarīti, ka gandrīz puse aptaujāto atzina, ka labprātāk veselības apdrošināšanas nodokļa summu uzticētu pašu izvēlētām apdrošināšanas sabiedrībām. Tas ir augsts uzticības rādītājs privātajam biznesam. 46% respondentu nebūt nav mazs skaits, turklāt par labu apdrošinātājiem sliecas lielākā daļa aptaujāto dalībnieku, vienīgi cilvēki vecumā virs 50 gadiem un respondenti ar pamata, kā arī nepabeigtu augstāko izglītību norādīja, ka veselības apdrošināšanas nodokli labāk maksātu valstij. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki ir pietiekami labi informēti par apdrošinātāju sniegtajiem pakalpojumiem un uzticas tiem. Ja 90% aptaujāto nebija skaidrs, kādā apmērā un kādus medicīnas pakalpojumus sedz valsts, tad 54% aptaujāto ir pilnīgi skaidrs, kādus medicīnas pakalpojumus un kādā apmērā sedz veselības apdrošināšana, ko nodrošina darba devējs, tātad — t. s. brīvprātīgā veselības apdrošināšana. Savukārt 23% paļaujas uz ārstniecības iestādes sniegto informāciju.”
Kopumā uz jautājumu “Vai jūs būtu gatavs maksāt par veselības apdrošināšanu no privātajiem līdzekļiem?” 60% aptaujāto atbildēja apstiprinoši, tādejādi varam secināt, ka lielākā daļa būtu gatava savas veselības apdrošināšanā ieguldīt personīgos līdzekļus, lai nodrošinātos gadījumam, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība. Tur-
klāt šādu gatavību apliecinājusi gan lielākā daļa sieviešu, gan vīriešu. Vienīgi aptaujātie ar pamata izglītību atzina, ka veselības apdrošināšanai personīgos līdzekļus tērēt nevarētu. Pozitīvi, ka salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad BTA veica līdzīgu aptauju, cilvēku, kuri būtu gatavi veselības apdrošināšanu iegādāties par personīgiem līdzekļiem, skaits ir pieaudzis. Toreiz 55% aptaujāto atzina, ka gatavi maksāt paši. Mazāku gatavību tērēt savus līdzekļus izrādīja cilvēki vecumā no 40 līdz 74 gadiem, kā arī Rīgā dzīvojošie — nepilni 40% aptaujāto. Interesanti, ka tie, kuru ienākumi bija mazāki par 150 latiem mēnesī, iepriekš pauda lielāku gatavību investēt savā veselības apdrošināšanā salīdzinājumā ar vairāk pelnošiem cilvēkiem, kuru ienākumi mēnesī ir, piemēram, 150 līdz 250 latu.
Jautāti par summas apmēru, lielākā daļa jeb 55% aptaujas dalībnieku atzina, ka par veselības apdrošināšanu būtu gatavi tērēt līdz 50 latiem gadā. Savukārt 31% respondentu būtu gatavi maksāt 100 latu un 11% — pat 100—150 latu gadā. Tādejādi kopumā līdz 150 latiem gadā par veselības apdrošināšanu būtu gatavi maksāt 97% aptaujāto, kas ir par 6% vairāk nekā 2010. gadā veiktajā aptaujā. Savukārt 150—300 latu iepriekš bija gatavi atvēlēt 8% aptaujāto, šogad — vien 2%, un kā iepriekš, tā arī šogad tikai viens procents respondentu uzskata, ka šim mērķim var ziedot arī 300—500 latu vai vairāk.
Interesanti, ka neviens aptaujas dalībnieks ar pamata izglītību nebija gatavs par veselības apdrošināšanu izdot vairāk par 50 latiem gadā, bet visvairāk (2,9%) to respondentu, kas bija gatavi šim mērķim ziedot 300—500 latu gadā, bija vecuma grupā no 50 — 74 gadiem, kas ir pirmspensijas un pensijas vecumā un kuriem medicīniskie pakalpojumi ir vajadzīgi daudz vairāk nekā citu vecuma grupu respondentiem. Turpretim pagājušā gada pētījumā šajā vecuma grupā neviens nebija gatavs tērēt tik lielus līdzekļus veselības apdrošināšanai. Lielākais, ko cilvēki būtu atļāvušies atvēlēt, — līdz 300 latiem gadā.
“BTA pagājušajā gadā veselības apdrošināšanas veidā bruto prēmijas parakstīja par 7,5 milj. eiro, ik dienu bruto atlīdzībās izmaksājot vidēji 25,7 tūkstošus eiro. Ņemot vērā, ka mēs strādājam visās trijās Baltijas valstīs, redzam tirgus atšķirības, kā arī labumus, ko cilvēki iegūst no dažādiem medicīnas pakalpojumu finansēšanas veidiem.
