Laiku pa laikam presē nonāk lūgumi palīdzēt atrast bez vēsts pazudušo, arī portālā un laikrakstā “Staburags”. Pēdējais mūsu portālā publicētais lūgums pēc palīdzības vainagojies pozitīviem panākumiem. Maija beigās pazudusī pusaudze no Kokneses, ne vārda nesakot ģimenei, bija “aizceļojusi” uz Rīgu. Taču diemžēl ir daudz gadījumu, kad bērns neatgriežas nekad. Latvijā patlaban ilgāk par gadu bezvēsts prombūtnē ir 18 bērnu, bet no kopumā 850 pazudušajiem cilvēkiem bērnu ir ap 200.
Speciālisti kā izplatītākos bērnu pazušanas iemeslus nosauc konfliktus ģimenē, vecāku vardarbību, aizraušanos ar azartspēlēm, narkotiku un alkohola atkarību. Lielākoties pazudušie ir bērni vecumā līdz 16 gadiem, nākuši no nelabvēlīgām ģimenēm, sociālās aprūpes iestādēm. Statistikas dati liecina, ka 80% no pazušanas gadījumiem beidzas labvēlīgi, bet pārējās situācijās atklājas, ka bērns gājis bojā nelaimes gadījumā vai kļuvis par vardarbības upuri.
Arī mūsu puses novados diemžēl bijuši šādi gadījumi. Septiņgadīgā Laura Strazdiņa pazuda 2005. gadā Aizkraukles dzelzceļa stacijas apkaimē, kad bija ceļā no skolas uz mājām. Meitene vēl joprojām nav atrasta. Vēl pēc gada — 2006. gadā — Koknesē pazuda sešpa-dsmit gadu vecā Annamarija Indāne. Lai gan meitenes vēl joprojām ir meklēšanā, cerība viņas ieraudzīt dzīvas ir niecīga. Gadījumi, kad bērnu atrod sveiku un veselu pēc daudziem gadiem, ir ārkārtīgi reti.
Vispirms par sava bērna drošību jāgādā vecākiem, taču arī valstij jādomā par drošības pasākumiem. Jau pirms vairākiem gadiem Eiropas Komisija aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis aktivizēt bez vēsts pazudušu bērnu dežūrtālruni. Tomēr Latvijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tikai tagad meklē pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošinātu tālruņa līnijas darbību. Acīmredzot mums nav, kur steigties. Vispirms jāpaveic svarīgākās lietas, pēc tam — ne tik būtiskās. Protams, tālrunis mūsu melno statistiku nepadarīs pozitīvu un pilnībā nespēs novērst šādus gadījumus. Tomēr tas ir viens, kaut sīks, glābšanas salmiņš, un, ja palīdzētu izglābt kaut viena bērna dzīvību, tas būtu tā vērts.
Latvija ir maza valsts, un iedzīvotāju skaits ir tikai ap 2 miljoniem, un tāpēc šie skaitļi ir jo īpaši dramatiski. Protams, jāveic visi iespējamie pasākumi, kas varētu novērst šādus briesmīgus gadījumus. Taču vienmēr paliek nejaušība vai liktenis. Tāpēc sargāsim savus bērnus!
