Pensionāram un būvinženierim Jānim Jermacānam ir ideja, kā apskatei atsegt padomju gados applūdināto Staburaga klinti — raksta “Latvijas Avīze”.
Staburags bija unikāla vieta. Tā bija no retajām Latvijas klintīm, kas apvīta ar leģendām un izpelnījusies svētvietas apzīmējumu. No divdesmit metru augstā dolomītu krasta Daugavmalā iztecēja spēcīgs avots. Ar kalciju bagātie pazemes ūdeņi, pārkaļķojot sūnu, veidoja avotkaļķu tufa izcilni — Staburadzi. Tās šūnakmens veidojās aizvien lielāks. Ik pēc simts gadiem no sava smaguma tas nolūza, lai atkal augtu no jauna. 1966. gadā, uzplūdinot Pļaviņu ūdenskrātuvi, Staburagu pilnībā nosedza Daugava.
“Nē, Staburags nav pazudis, tas tikai ir zem ūdens,” laikrakstam uzsver Jermacāns. Viņam ir ap astoņdesmit, un viņš ir pārņemts ar ideju apskatei atsegt Staburagu. Tā nav garlaikota astoņdesmitgadīga pensionāra kaprīze. Toreiz, būdams 32 gadus vecs, viņš strādāja par darbu vadītāju pie Pļaviņu HES betonēšanas un bija liecinieks leģendārās klints applūdināšanai.
Nodoma nopietnību apliecina viņa diploms — viņš ir inženieris un vēl joprojām strādā “Energoremontā” pie hidrostaciju rekonstrukciju projektiem. Turklāt kā hidroelektrostaciju būvnieks viņš joprojām aktīvi iestājas par to būvniecību Jēkabpilī un Daugavpilī.
Viena ideja ir iztaisnot Daugavas gultni labajā krastā, kur tā met līkumu augšpus un lejpus Staburaga, nosprostojot Daugavu ar betona dambi. Tomēr šajā vietā ir 600 metru plata Daugava un privātās mājas otrā krastā, kuras būtu jāpārceļ, tāpēc to būtu neiespējami īstenot. Protams, tehniski tas ir iespējams, un pie Rīgas HES dambis ir vēl garāks, bet šeit tās būtu ne ar ko neattaisnojamas izmaksas. Reālāks šķiet Jermacāna priekšlikums Staburagu apjozt ar pusapaļu betona dambi 100 metru rādiusā un izpumpēt ūdeni, tādējādi atsedzot klinti — norāda laikraksts.
Pēc Jermacāna aprēķiniem, dzelzsbetona dambis vien izmaksātu 17 miljonu latu. Viņš arī ir pārliecināts, ka no atsegtās klints kā agrāk tecētu avota ūdens, jo ir lielāks apkārtējais spiediens.
Jermacāns spriež arī par tehniskām detaļām: “Jāparedz pretfiltrācijas siena vismaz 10 metru dziļumā. Apakšā taisa urbumus un iepumpē cementu pretfiltrācijas sienai, lai ūdens mazāk plūst. Jārēķinās, ka milzīgā spiediena ietekmē ūdens plūdīs tik un tā, un jāsūknē ārā tas būs tik un tā. Tur vēl jāparēķina. Arī Staburaga dambja uzturēšanai būtu kādas izmaksas. Bet, ja, piemēram, ziemā apmeklētāju nebūs, tad jau var ļaut tam applūst, un pavasarī atkal atpumpēt par jaunu. 100 metru lokā 13 metru augstumā ieplūstu ap 400 000 m3 ūdens, kas nebūt nav pārāk daudz izpumpēšanai,” saka Jermacāns.
Laikraksts norāda, ka šis nav pirmais mēģinājums Staburagu atdot ļaužu apskatei. Jau pirms Staburaga applūdināšanas piecdesmito gadu beigās bija projekts tā glābšanai.
