Beidzoties administratīvi teritoriālajai reformai, pirms trim gadiem, 2009. gada 1. jūlijā, Skrīveru pagasts pārtapa novadā. Par tā vadītāju ievēlēja Guntu Lisenko. Šajās dienās, kad līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām atlicis nepilns gads, viņa dalās pārdomās par novada izveidošanas ieguvumiem un trūkumiem.
— Kādas bija sākotnējās novadu apvienošanās idejas?
— Runas par šādu reformu izskanēja jau pirms desmit gadiem, un pirmās idejas bija par apvienošanos ar Krapes un Jumpravas pagastu. Skrīveri tādā gadījumā būtu novada centrs. Vēlāk Jumpravas pagasts nosliecās par labu Rīgas virzienam un pievienojās Lielvārdes novadam. Viņi uzskatīja, ka paši par sevi ir spēcīgi, padomju gados centrs bija strauji attīstījies. Savukārt krapieši paši īsti nezināja, ko un kā grib — lai gan intensīvi izmantoja dažādus pakalpojumus Skrīveru pusē, tomēr izvēlējās būt par Ogres nomali. Ar Krapes pagastu joprojām ir laba sadarbība izglītības un citu pakalpojumu jomā, savukārt mēs negribējām būt Rīgas nomale.
Cits modelis paredzēja apvienošanos ar “Pārdaugavu” — Jaunjelgavu, Seces, Sērenes, Staburaga pagastu un, protams, Aizkraukli, kura būtu novada centrs. Notika pārrunas gan ar toreizējo Aizkraukles vadību, gan Plūmes kungu. Loģisku pamatojumu šim projektam neatrada, jo Daugava ir liela robežšķirtne, un tas bremzētu novada attīstību.
Atbilda kritērijiem
— Kas veicināja Skrīveru novada neatkarību?
— Paldies Saeimas deputātam Gunāram Laicēnam, kurš tad, kad ideja par patstāvīgu Skrīveru novadu sāka šķist nereāla, spēja mūs pārliecināt, ka no tās nevajag atkāpties. Skrīveri atbilda visiem kritērijiem, kas, lai izveidotu patstāvīgu novadu, bija izpildāmi — iedzīvotāju skaits novada centrā virs diviem tūkstošiem, iedzīvotāju blīvums lauku teritorijā, kas ir viens no lielākajiem Latvijā, — 35 cilvēki uz kvadrātkilometru. Tāpēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai nebija iebildumu patstāvīga novada izveidei. Tāds bija arī Skrīveru deputātu lēmums.
Kopā ar Pēteri Jansonu, manu vietnieku un Skrīveru sociālās aprūpes centra direktoru, braucām uz Rīgu, Pašvaldību savienību, staigājām pa partiju kabinetiem, nonācām pat līdz Satversmes tiesai, kamēr Saeima pieņēma pozitīvu lēmumu un Latvijas novadu kartē tika iezīmēts Skrīveru novads.
— Kā vērtējat kaimiņu novadu izveidošanu? Cik tā ir veiksmīga?
— Par veiksmīgu to grūti nosaukt. Šādām pārmaiņām cilvēkiem jārada komforts, bet noticis pretējais — tajā daudz aplamību. Piemēram, Sunākstes pagasts, kas ir visattālākajā vietā no novada centra Jaunjelgavā. Pirms novadu reformas bija skaisti solījumi, bet dzīvē notika pretējais. Finansējums, tajā skaitā autoceļu kopšanai, samazinās, sabiedriskā transporta maršrutus slēdz, un elementāras stratēģijas, kādā veidā attīstīties, nav. Cilvēki meklē, kur labāk, laukos paliek fanātiķi, kuri bez zemes un dabiskas vides nevar, bet Rīga aug… Dzimtas mājas paliek tukšas.
Galvenais ir deputātu korpuss, kā tas sadalās un kā spēj vienoties kopējam darbam. Ja, piemēram, ūdenssaimniecības projektu novadā sāk vienā vietā, pārējiem tā realizēšana būtu ilgi jāgaida. Vai spēj sadalīt darbus un līdzekļus visiem vienādi? Vai citi spēj sagaidīt savu rindu?
Lai arī arvien vairāk sadzīvē ienāk internets, cilvēkam nepieciešama komunikācija, iespēja ar kādu parunāties. Tas iespējams, ja ir veikals, aptieka, ambulance, kultūras centrs. Daudzas slimības pāriet no socializēšanās vien.
Labāk dārgāk, bet savs
— Cik liela ir partiju ietekme novadā?
— Kādas gan var būt partijas mazā novadā? Ir viens kopīgs mērķis, jāstrādā, jāattīstās, lai novadam būtu izaugsme. Lielajos novados, pilsētās, kur deputātu vairāk un partiju ietekme lielāka, varbūt ir citādi. Man tas nav pieņemami, ja vienā brīdī ar cilvēku draudzīgi sasveicinos un vēlāk sanāksmē paužam pretēju viedokli tikai tāpēc, ka viņš ir citā partijā. Varbūt tāpēc daudzi valstiski domājoši nestartē vēlēšanās partiju sarakstos, jo tādējādi viņi pakļaujas diktātam, tas ierobežo viņu viedokli.
— Kādas problēmas radās, izveidojot Skrīveru novadu?
— Saistībā ar sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” pārņemšanu no Aizkraukles novada līdzi nāca arī šīs iestādes kredīts. Nesaņēmām tā saukto apvienošanās vai novadu izveidošanas naudu — 200 tūkstošu latu. Skrīveriem tos nepiešķīra.
Šobrīd norit darbs novada attīstības stratēģijas plānošanā līdz 2030. gadam. “Papīru” daudz, bet patiesībā tas viss iekļautos pāris lapās. Katrā novadā vai centrā šīs prioritātes ir zināmas — vispārizglītojošā, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, iespēja sportot, dziedāt un dejot, elementāra veselības aprūpe. Šo iestāžu remonts, uzlabošana, lai pakalpojumi kļūtu kvalitatīvāki. Tās ir elementārākās lietas, kurām jābūt prioritātei katrā novadā. Lai arī Skrīveri ir kompakti, tie, kuri dzīvo Institūta ciemā, gribētu, lai viņiem būtu tādas pašas priekšrocības kā centrā dzīvojošajiem.
Diemžēl šos divdesmit neatkarības gadus vienmēr ir bijis jābūt gataviem kā sportistiem sacensties un izturēt konkurenci, lai startētu projektos. Katrs cenšas tos realizēt, bet iespējas ir tikai dažiem. Tāpēc nereti kaut ko novadam aktuālu neizdodas realizēt, un tā vietā budžeta naudu novirza kam citam, varbūt ne tik svarīgam. Rezultātā prieks par padarīto darbu, bet vai tas sekmē ilgtspējīgu izaugsmi? Kādus desmit gadus cilājām Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas renovācijas projektu, bet vienmēr saņēmām noraidījumu. Izstrādāto projektu ministrija ilgus gadus neatbalstīja, līdz pašvaldība bija spiesta ņemt kredītu, jo skolā ziemā bija tik auksti.
Runājot par apvienošanos ar Aizkraukli, varbūt samazinātos dažādu iestāžu darbības izdevumi un tā vietā cilvēkus izvadātu uz Aizkraukli, kas noteikti ir lētāk nekā, piemēram, savas mūzikas un mākslas skolas uzturēšana, bet tas vienalga ir attālums un cilvēku ērtības.
Ar kaimiņiem
jārunā
— Vai var teikt, ka, tieši esot neatkarīgiem no citiem, jūtama izaugsme?
— Pēdējos gados visi projekti, kurus esam iesnieguši, ir atbalstīti, jo atbilstam tajos izvirzītajiem nosacījumiem. Vai tas būtu iespējams, esot atkarīgiem no kāda novada domes? Šajā ziņā var teikt, ka esam ieguvēji un arī izaugsme jūtama. Daudz esam iemācījušies, darot pašiem, negaidot, kad kāds paveiks mūsu vietā.
Ļoti svarīgi, lai pašvaldībā, tās iestādēs strādātu cilvēki, kuriem interesē tas, ko dara. Tas palīdz rast vispareizāko risinājumu jebkurā jautājumā, vai tā būtu piedalīšanās projektos vai līdzekļu piešķiršana.
— Ko devusi iekļaušanās Pašvaldību savienībā?
— Nevajag izdomāt riteni no jauna, un citu pieredze noder arī mums. Jau tajā laikā, kad administratīvais dalījums bija rajoni, pašvaldību vadītāji brauca viens pie otra. Citu viedoklis noder vienmēr. Citu pozitīvais rezultāts dod stimulu arī pašiem darīt. Šo komunikāciju sekmē arī Zemgales plānošanas reģiona sēdes, kuras katru reizi notiek citā vietā. Pašvaldību savienība otro gadu organizē novadu dienas, kurās ar pieaicinātajiem speciālistiem var izrunāt aktuālos jautājumus.
Darāmā daudz
— Kādas ir Skrīveru novada aktualitātes?
— Ļoti gribētos, lai Skrīveri joprojām būtu paraugs lauksaimniecības attīstībā. Svarīgs virziens attīstībā ir lauksaimniecības zinātne, ar ko novads bijis bagāts daudzus gadu desmitus.
Jau ilgstoši apspriesta kultūras centra remonta ideja, kura tagad jāaktualizē. Siltināšanas projektam šī ēka neatbilda, jo tās logi jau nomainīti par pašvaldības līdzekļiem. Plašākas telpas nepieciešamas mūzikas un mākslas skolai. Tās šobrīd ir dažādās ēkās. Arī bērnu bibliotēkai telpas par šauru, nepieciešams atrast lielākas. Jāsakārto skolas sporta laukums, bērnudārza “Sprīdītis” ēkai nepieciešams vērienīgs remonts, jāizveido arī sporta zāle.
Uzlabojumi nepieciešami arī katlumājai. Lai gan katli ir saudzīgi ekspluatēti, tehnika nav mūžīga.
Zemkopības ministrija novadam atdeva bijušo nabagmāju, kuru tagad saucam par Balto māju. Nepieciešami līdzekļi tās remontam, tajā plānojam ierīkot muzeju un amatnieku centru. Protams, aktuāli ir autoceļu un ielu remonti, taču vispirms jābeidz ūdens saimniecības sistēmas otrā kārta. Pašreiz tikai īstenoti pirmā posma darbi, izveidots tāds kā “mugurkauls”. Nākotnē šādus darbus veiks otrpus dzelzceļam un ielās, kur ūdensvads nav izbūvēts.
Pie “Veibēniem” vairāki uzņēmēji paredzējuši realizēt biogāzes ražotnes būvniecības projektu, kuru noslēgs nākamgad. Šī ražotne gan ir pārāk tālu no centra, tāpēc saražoto gāzi un siltumu nevarēsim izmantot. Bet par rūpnieciskās zonas attīstību domājam, un visas šīs darbības vērstas uz iedzīvotāju piesaisti novadam. Iepriecina, ka pamazām pieaug vietējo iedzīvotāju vēlme sākt savu mazo biznesu.
