Jaunjelgavā jau otro gadu, kopš uzcelta centrālā katlumāja, vairākām daudzdzīvokļu mājām vasarā nepiegādā silto ūdeni. Par šādu situāciju ir sašutuši iedzīvotāji, bet pašvaldībā viņiem iesaka — ierīkojiet ūdens apsildes iekārtas (boilerus) vai ejiet uz pirti.
Iedzīvotājus
neuzklausa
Jau otro gadu Mednieku un Liepu ielas māju iedzīvotāji cīnās par to, lai arī vasarā vismaz reizi nedēļā būtu siltais ūdens. Šogad viņi sākuši vākt parakstus. Domei ir nosūtīta iedzīvotāju vēstule, kurā viņi lūdz šo pakalpojumu nodrošināt vai atjaunot apkures iespējas bijušajās katlumājās. Mednieku ielas 2., 4.,
6. nama iedzīvotāji iesniegumā novada domei lūdz: “Mēs steidzamības kārtā lūdzam pieslēgt kopējai ūdens sistēmai mūsu veco katlumāju Mednieku ielā un atjaunot siltā ūdens piegādi vasaras mēnešos divas reizes nedēļā.”
Pirms diviem gadiem uzceltā centrālā katlumāja pieder Jēkabpilī reģistrētam privātam uzņēmumam “Green energy trio”. “Šķiet, Jaunjelgavas dome šo uzņēmumu uztur un strādā tā interesēs,” saka jaunjelgaviete Valentīna Dzene. “Visi mūsu lūgumi tiek noraidīti, un ne domes darbinieki, nedz deputāti iedzīvotāju vēlmēs neieklausās.”
Iesniegumā jaunjelgavieši jautā: “Mēs vēlētos zināt, kurš noslēdza līgumu ar privātuzņēmumu, kas apkalpo katlumāju? Kāpēc noslēgts tik neizdevīgs līgums? Kāpēc jācieš iedzīvotājiem? Katlumāja ir celta par Eiropas Savienības līdzekļiem. Kāpēc tā nav pašvaldības īpašumā? Citas pašvaldības domā, lai samazinātu iedzīvotāju izdevumus, bet jūs nē!”
Dzenes kundze teic, ka iesniegums pašvaldības aģentūrā (PA) “Nams” iesniegts jau aprīļa beigās, kaut gan domē tas reģistrēts tikai 28. maijā. Uz to nekādas atbildes nav bijis.
Lētāk ar elektrību
Maija beigās pašvaldībai nosūtīts vēl viens iesniegums, uz kuru atbildi sniedzis novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks: “Par siltā ūdens piegādes pārtraukšanu sūdzības saņemtas arī no citiem Jaunjelgavas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Domes aprīļa sēdē PA “Nams” direktors (Arvis Nāburgs — aut.) informēja par prognozējamo tarifu jeb siltā ūdens cenu un tehniskajām iespējām. Ņemot vērā 2011. gada maija rezultātus un iepriekšējās apkures sezonas rādītājus, siltā ūdens piegādes maksa ir nesamērīga ar iedzīvotāju ienākumiem. Kā jau iedzīvotājus informējis PA “Nams” direktors, tā tehniski ir iespējama. Bet ieteicama un izdevīgāka ir ūdens uzsildīšana ar elektriskajiem sildītājiem.” Atbildē pašvaldības vadītājs arī piebilst: “Pašvaldība ir atvēlējusi līdzekļus Jaun-
jelgavas pirts remontam, kura vasaras sezonā darbojas. Trūcīgām personām situācijas risināšanai ierosinu vērsties novada sociālajā dienestā.”
Arī pārējie sašutuši
Par to, ka jau otro vasaru pārtraukta siltā ūdens piegāde, sašutuši arī citu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. “Tās ir šausmas, ka vasarā nevaram nomazgāties,” saka Liepu ielas 21. mājas vecākā Ņina Klipāne. “Vasarā cilvēki strādā dārzā, bērni pa dienu spēlējas smilšu kastē, vakarā nevar nomazgāties! Man pašai ir ierīkots ūdens sildītājs, bet ne visi to var atļauties. Ko darīt vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem, kuru daudzdzīvokļu mājās ir diezgan daudz? Šķiet, dome domā tikai par siltuma ražotāju un to, lai PA “Nams” nopelna. Tad jau arī ziemā mēs varam atteikties no siltā ūdens un maksāt tikai par apkuri. Ko tad pašvaldība teiktu?”
Vainīga krīze
Uz jautājumiem par apkures un siltā ūdens problēmām pilsētas daudzdzīvokļu mājās no novada vadītāja saņemta atbilde, ka centralizētās siltumpiegādes projekts sākts jau 2004. gadā, kad izbūvētas jaunas siltumtrases un plānota jaunas katlumājas būvniecība 2009. gadā. Atbildot uz Dzenes kundzes vēstuli, viņš raksta: “Pēc novada izveidošanas 2009. gadā jūs, Dzenes kundze, organizējāt kampaņu, lai turpinātu siltumapgādes projektu, iesaistot Latvijas Televīziju. Novada dome intensīvi meklēja iespējas investīciju piesaistei. Tā kā šajā laikā valsts bija finanšu krīzes apstākļos, pašvaldībām bija liegts ņemt kredītu šādiem projektiem un tika atrasts privātais investors, kas par saviem līdzekļiem uzbūvēja centrālo katlumāju. Pašvaldība tajā ieguldījusi aptuveni 70 000 latu.”
Cik izmaksājusi katlumājas celtniecība, Jaunjelgavas novada domes vadītājs nezina. Atbildē Libeka kungs norāda: “Projektu katlumājai izstrādāja un realizēja SIA “Green energy trio”, nomājot no pašvaldības zemi. Precīzas katlumājas būvniecības izmaksas nosaukt nevaru, bet mutiski nosauktā summa ir
400 000 latu. ES līdzekļi katlumājas celtniecībai netika piesaistīti, to finansēja ar kredīta palīdzību. Investoriem bija iecere būvēt koģenerācijas iekārtu, piesaistot ES līdzekļus, bet tas neizdevās.”
Tarifs bija par zemu
“SIA “Green energy trio” realizē siltumu pie izejas katlumājā PA “Nams” par Ls 31,20 par megavatstundu. Iedzīvotājiem siltums tiek pārdots par Ls 39,12 (PA “Nams” par apkalpošanu iekasē Ls 7,92 — aut.). Siltuma ražotāja tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Siltuma ražošanas pārdošanas tarifu nosaka novada dome. Iepriekšējo gadu apkures sezonas rezultāti liecina, ka pārdošanas tarifs ir bijis nepamatoti zems, radot zaudējumus no
10 000 līdz 15 000 latu gadā,” skaidro pašvaldības vadītājs.
“Pērn maijā silto ūdeni mājām piegādājām, bet tas radīja milzīgus zaudējumus, kas bija jāsedz novada domei,” saka PA “Nams” direktors Arvis Nāburgs. “Tehniski to ir iespējams izdarīt, bet cilvēki nespēs samaksāt, un mēs atkal būsim spiesti meklēt naudu. Siltumtrase pilsētā ir liela, un tās apkalpošana ir dārga. Ja iedzīvotāji ir gatavi maksāt apmēram 25 latus par kubikmetru siltā ūdens, tad mēs varam to nodrošināt. Turklāt Jaunjelgava nav vienīgā apdzīvotā vieta, kur silto ūdeni vasaras sezonā nepiegādā, tādas ir daudz kur Latvijā.”
Pārmetumi
nevietā
Jaunjelgavā virmo runas, ka “Green energy trio” darbībā pilsētā ieinteresētā persona ir novada domes izpilddirektors Jānis Dimitrijevs. Viņš šīs runas kategoriski noliedz. “Tas ir viens no lielākajiem absurdiem, ko par sevi esmu dzirdējis,” saka izpilddirektors. “Man šajā uzņēmumā nav nekādas intereses, un tur nestrādā neviens mans radinieks. Par to, kas nodrošinās siltumu pilsētā, lēma domes deputāti, nevis es,” viņš saka.
Nebūs
izdevīgi
Jaunjelgavā centrālajai katlumājai ir pieslēgtas astoņas daudzdzīvokļu mājas, kā arī vidusskola un bērnudārzs. Mednieku ielas iedzīvotāji gan norāda, ka viņi, lai samazinātu maksu par silto ūdeni un apkuri, vēlētos atteikties no SIA “Green energy trio” pakalpojumiem un atjaunot vecās katlumājas darbību. “Šāda iespēja ir,” saka PA “Nams” direktors Arvis Nāburgs. “Bet iedzīvotājiem jāņem vērā, ka tas nebūs labākais risinājums. Vecā katlumāja ir jāremontē, arī siltumtrases no tās uz mājām nav mainītas. Līdz ar to būs lielāki siltuma zudumi un izdevumi. Nez vai pašreizējā situācijā tā būs labāk.”
Arī citur līdzīgas problēmas
“Staburags” sazinājās ar citām pašvaldībām un noskaidroja, ka arī Pļaviņās mājām, kuras pieslēgtas centrālajai katlumājai, vasaras sezonā nepiegādā silto ūdeni, bet plānots, ka no nākamā gada siltais ūdens būs.
Arī Skrīveros jau kopš “juku” laikiem, beidzoties apkures sezonai, siltā ūdens piegāde tiek pārtraukta, bet centrālajai katlumājai ir pieslēgtas tikai četras mājas, un iedzīvotāji par siltā ūdens nodrošināšanu vasaras sezonā rūpējas paši.
Vasarā arī Neretā silto ūdeni daudzdzīvokļu mājām nepiegādā, un to nodrošināt ir iedzīvotāju ziņā.
Koknesē silto ūdeni piegādā katru dienu, izņemot divās daudzdzīvokļu mājās, kur paši iedzīvotāji demontējuši siltā ūdens piegādes caurules. Arī Aizkrauklē siltais ūdens ir katru dienu. “Esam ierīkojuši automātiskos siltā ūdens regulatorus, un vienīgās neērtības, ko iedzīvotāji varētu izjust, ir nedaudz vēsāks ūdens nakts stundās,” saka Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs.
Iespējams, vērsīsies KNAB
Jaunjelgavas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji par siltā ūdens piegādi ir apņēmušies cīnīties. “Saprotu, ka mums vairs domē nav ko darīt, tur tāpat par iedzīvotājiem neviens nedomā,” saka Valentīna Dzene. “Cik zinu, tie deputāti, kuri nav no Jaunjelgavas, nav informēti par patieso situāciju pilsētā. Domes sēdēs tikai pieņem lēmumus un īpaši paskaidrojumi netiek sniegti. Tāpat ir informācija, ka, neskatoties uz to, ka malkas cena mazinās, mums nākamajā sezonā paaugstinās maksu par apkuri. Bet esam nolēmuši, ja dome iedzīvotāju vēlmēs neieklausīsies, vērsīsimies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) vai arī citās uzraudzības iestādēs. Lai tās izvērtē domes darbu.”
