Lai politiķi beidzot atbalstītu kooperāciju ne tikai darbos, bet arī vārdos, lauksaimnieku un mežsaimnieku organizācijas aicinās Saeimas deputātus apmeklēt kooperatīvus, tādējādi parādot kooperatīvu lomu lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības veicināšanā. „Pašreiz īsti nav skaidrs, vai lēmums neatbalstīt lauksaimnieku un mežsaimnieku izstrādātos grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā ir neizpratne par kooperatīvu darbu vai slēptu interešu realizācija,” teic LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. „To redzēsim rudenī, kad Saeimas deputāti būs iepazīstināti ar kooperatīvu darbību Latvijā un likuma grozījumi tiks virzīti atkārtoti.”
LLKA atgādina, ka 21.jūnijā Saeimā 3.lasījumā tika noraidīts likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” un atgriezts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Pamatā deputāti neatbalstīja priekšlikumu paredzēt kooperatīvās sabiedrības padomei tiesības ievēlēt un atsaukt valdi. Tāpat bija jūtama pretestība pret kooperācijas attīstību mežsaimniecības nozarē. Lauksaimnieku un mežsaimnieku organizācijas uzskata, ka Saeimas sēdē deputāti parādīja, ka diskusijas un argumenti, ko Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperatīvu pārstāvji, nav sadzirdēti. Piemēram, priekšlikums paplašināt padomes tiesības ir aktuāls, jo kooperatīvā, kurā ir biedru skaits sasniedz vairākus simtus, padome daudz labāk spēj novērtēt, vai esošā valde strādā pietiekami efektīvi, nekā biedri, kas sanāk kopā iespējams tikai vienu reizi gadā. Pie tam, padomē saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu tiek ievēlēti zemnieki no kooperatīva biedru vidus un tie ir cilvēki, kas tiešā veidā ieinteresēti, lai kooperatīvs attīstītos. Tāpat kooperācijas attīstība meža nozarē ir sākuma stadijā un nepieciešams politisks atbalsts, lai kooperācijas kustība veiksmīgi turpinātos.
Lauksaimnieku organizācijas uzsver, ka valdības deklarācija paredz atbalstīt uzņēmumu kooperāciju lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē. Tāpat arī atsevišķu partiju programmās kā viens no mērķiem ir minēta kooperācijas veicināšana. Piemēram, „Zatlera reformu partija” mērķis ir nodrošināt nozares izaugsmi un konkurētspēju lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produkcijas ražošanā, kuru plānots panākt veicinot nediskriminējošas kooperatīvas sadarbības padziļināšanu un paplašināšanu ražotāju tirgus spēka vairošanai un saimnieciskās darbības izmaksu mazināšanai visās agrobiznesa nozarēs, īpašu uzmanību veltot salīdzinoši mazāko saimniecisko vienību piesaistei kooperācijas sistēmās. Kā arī, partija „Vienotība” paredz ar valsts subsīdiju palīdzību mērķtiecīgi atbalstīt lauksaimniecības kooperāciju, tai skaitā pakalpojumu kooperatīvu tālāku attīstību, saimniecību tālākai modernizācijai un ražošanas efektivitātes paaugstināšanai, taisnīgākas ražotāja cenas panākšanai un saimniecību eksportspējas paaugstināšanai, lai nodrošinātu optimālu resursu izmantošanu lauksaimniecības produktu pirmapstrādē un tālākā pārstrādē.
