Dabūjis topošā Likteņdārza bukletu un ieskatījies www.liktendarzs.lv, “Staburagam” piezvanīja nenogurstošais Latvijas apceļotājs ar velosipēdu, fotogrāfs un novadpētnieks Māris Locs.
— Domāju, ka vietā, kur lemts satikties Latvijas pagātnei, tagadnei un nākotnei, varētu izstādīt savas fotogrāfijas. Mani nākotnes nodomi tagad saistās ar 2018. gada 18. novembri. Manuprāt, Likteņdārzs varētu būt vieta, kas nākotnē aizvietos Okupācijas muzeju, un te varētu tikties latvieši un skatīt, kāda bija, ir, un domās uzburt vīzijas, kāda varētu būt (un varbūt arī būs) Latvija vēl pēc kādiem piecdesmit gadiem.
Bijušajā Aizkraukles rajonā visas man zināmās piemiņas vietas jau esmu nobildējis. Latvijā to varētu būt ap tūkstoti (divas trešdaļas esmu nofotografējis). Jāpabeidz tikai salīdzināt pagātni ar tagadni, gatavojoties simtgadei (ar 100 vērtīgākajiem bilžu pāriem). Būtu vēlams zināt, ko sabiedrība grib skatīt, lai saprastu, kuras vietas ir jāfotografē starp pagātni un nākotni, — tā rosina Māris Locs.
1991. gadā Kara muzejā atklāja M. Loca pirmo fotoizstādi “Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru apbedījumu vietas”. 1993. gadā turpat atklāja viņa fotoizstādi “Šajā zemē daudz vēl svētu vietu…”, kurā varēja skatīt Latvijā kritušo leģionāru apbedījumu vietas. Līdzīgas izstādes bijušas arī vairāku rajonu muzejos.
Ar Latvijas Okupācijas muzeju M. Locs sadarbojas kopš 2001. gada, kad tur atklāja fotoizstādi “Rīga agrāk un tagad”. Turpmākā sadarbība saistīta ar Okupācijas muzeja Piemiņas vietu programmu, kurai M. Locs sniedzis vērtīgu informāciju, karšu materiālus un fotogrāfijas. 2007. gada 23. augustā sadarbību muzejs vainagoja ar kopīgu izstādi “Piemiņas vietas Vidzemē, Rīgā un Rīgas apkārtnē. Komunistiskais terors un nacionālo partizānu darbība 1919—1991”, kurā varēja skatīt vairāk nekā 350 attēlu, ko papildināja apraksti un kartes.
