Vasaras pirmajā mēnesī apaļu jubileju svin skrīveriete Meta Bruiko. Jubilāre kopš skolas beigšanas darbojas medicīnas jomā, viņa strādājusi Aizkraukles slimnīcā un tagad ir medmāsa Skrīveru sociālās aprūpes centrā.
Dzīve visu sakārto
Meta Bruiko beigusi medicīnas skolu Cēsīs un tagad jau ieguvusi pirmā līmeņa augstāko izglītību Rīgas Stradiņa universitātē. “Šogad vēlos iegūt bakalaura grādu, tad saņemšu augstākās izglītības diplomu kā ķirurģijas māsa,” saka Metas kundze.
“Tas ir Dieva pirksts, ka strādāju medicīnas jomā,” saka jubilāre. “Pēc medicīnas skolas beigšanas sāku strādāt Aizkraukles slimnīcā par medmāsu. Slimnīcas reorganizācijas dēļ zaudēju darbu un divus gadus biju bezdarbniece. Toreiz pat bija doma pamest Latviju un doties uz ārzemēm, bija arī konkrēti piedāvājumi, bet dzīve visu sakārto. Joprojām esmu šeit un to nenožēloju.”
Tomēr šo laiku Metas kundze lieki nezaudēja, bet iestājās Rīgas Stradiņa universitātē un ieguva augstāko izglītību. “Toreiz bija iespēja mācīties, un es to izmantoju. Arī tajā, ka zaudēju darbu, ir pozitīvais, jo toreiz bērni bija mazi, un, ja man būtu bijis jāstrādā, tad mācības un darbu nevarētu apvienot,” saka Meta Bruiko.
Sociālās aprūpes centrā Meta Bruiko strādā jau vairākus gadus. “Tā arī bija sagadīšanās,” saka jubilāre. “Toreiz biju bezdarbniece, un Nodarbinātības valsts aģentūra mani nosūtīja darbā uz Skrīveru sociālās aprūpes centrā par apkopēju. Pirmajā dienā uz darbu mani veda centra direktors. Brauciena laikā aprunājāmies, un, uzzinot, kāda man ir izglītība, piedāvāja medmāsas darbu. Tā no pirmās dienas tur strādāju savā profesijā.”
Arī Metas Bruiko astoņgadīgajai meitai patīk māmiņas darbs, un viņa, iespējams, kļūs par mediķi.
Darbs nav viegls
Metas kundze gan atzīst, ka darbs nav viegls. Strādājot sociālās aprūpes centrā, viņa ir ne tikai medmāsa, bet daļēji arī psiholoģe. “Tas nav fiziski, bet gan psiholoģiski smags darbs. Cilvēki grib, lai ar viņiem parunā, “izkrata” sirdi,” saka Metas kundze. “Arī strādājot Aizkraukles slimnīcas ķirurģijas nodaļā, ir daudz pieredzēts. Bet tas manī radījis citu attieksmi pret dzīvi un dzīves vērtībām.”
Pašai spēku dod kolektīvs un abi bērni. “Mums ir ļoti jauks kolektīvs, varam izrunāties par visām problēmām,” saka jubilāre. “Bet vakarā, kad atnāku no darb,a meita un dēls ir tie, kas dod lielāko pozitīvo enerģiju. Viņu dēļ es dzīvoju un darbojos.”
Šuj un klausās mūziku
Metas Bruiko lielākais vaļasprieks ir šūšana un modelēšana. “Vairāk šuju sev, bet ir reizes, kad izlīdzu arī draugiem,” saka Metas kundze.
Jubilārei patīk arī mūzika, ikdienā, lai atpūstos no darba, viņa labprāt klausās klasisko mūziku. “Man patīk laba mūzika, tā dod ne tikai gandarījumu, bet arī atpūtu,” saka jubilāre. “Kad ir iespēja, apmeklēju klasiskās mūzikas koncertus Rīgā. Bet lielpilsētā ikdienā dzīvot gan nevēlētos, man patīk lauki, miers un klusums.”
Bruiko kundze labprāt arī lasa, rosās dārzā un ceļo. “Man patīk biogrāfiskas grāmatas, tajās gūstu iedvesmu, un var mācīties no citu cilvēku dzīvesgājuma un atziņām,” saka Meta Bruiko. “Viena no spēcīgākajām personībām pasaules vēsturē noteikti ir Māte Terēza, kuras atziņas man šķiet ļoti vērtīgas.”
Kopā ar ģimeni apceļota teju visa Latvija. “Esam apceļojuši vai visas Latvijas pilis un muižas,” stāsta jubilāre, “bet vislielāko iespaidu atstājusi Cēsu pils, arī pilsēta ir skaista, tur ar bērniem esam bijuši jau divas reizes.”
Dārza darbos nu jau sāk palīdzēt arī bērni, kuri ir pietiekami lieli, lai to varētu darīt. “Šogad ir pirmais gads, kad visi kopā rosāmies pa dārzu, ravējam un darbojamies, arī tas sniedz pozitīvo lādiņu,” saka jubilāre.
***
Parasti jubilejas Meta Bruiko atzīmē ar ģimeni un draugiem, bet nozīmīgākās no tām tiek svinētas īpaši. “Šogad kopā ar ģimeni savu jubileju svinēšu pie draugiem Igaunijā,” saka jubilāre.
