Portālā manabalss.lv publicēts aicinājums Uzvaras laukumu Rīgā pārbūvēt pēc kādreizējā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ieceres.
Viens no iniciatoriem ir rakstnieks Māris Ruks, kurš par Uzvaras laukuma vēsturi grāmatā “Spridzinātāji” atklāj daudziem nezināmus faktus. 1936. gadā Kārlis Ulmanis ierosināja izveidot Uzvaras laukumu, kur atzīmēt uzvaru pār Bermonta karaspēku. Pēc diviem gadiem konkursā izvēlētais divu arhitektu projekts paredzēja laukumā izbūvēt plašu Uzvaras aleju un 60 metru augstu Uzvaras torni, kura virsotnē svētku laikā varētu iedegt Uzvaras uguni. Bija plānots uzbūvēt Dziesmu svētku estrādi, svētku laukumu vairāk nekā 200 tūkstošiem apmeklētāju, parādes laukumu ar tribīnēm, sporta laukumus, sporta stadionu 25 tūkstošiem skatītāju, velodromu, peldbaseinu. Taču visas ieceres “sabombardēja” Otrais pasaules karš. Nu ideja ir augšāmcelta, un portālā to jau atbalstījuši vairāk kā 1450 cilvēku. Lai ideju iesniegtu Saeimā, jāsavāc 10 000 parakstu. Atbalstītāju vidū ir arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, taču apvienības “Saskaņas centrs” līderis Jānis Urbanovičs viņa rīcību vērtē kritiski — ja jau oficiāla valsts amatpersona tā atļaujas, tad Aizsardzības ministrijai labāk piestāvētu Uzbrukuma vai Kara ministrijas nosaukums.
Daļa interneta komentētāju ieceri atbalsta, citi kritizē — sabiedrība sašķelsies, projekta īstenošanas laikā zags valsts naudu. Dažs pat sliecas domāt, ka tā ir Kremļa provokācija un interneta balsotāji uzķērušies uz plika āķa. Kāds krievs raksta, ka latviešiem kārtējo reizi trūkst pašsaglabāšanās instinkta, jo krievi Uzvaras pieminekli neatdos un nojaukt neļaus. Bet kāds latvietis iesaka domāt par grandiozu projektu pieminekļu kompleksam “Pēdējais palikušais latvietis tēvzemē”.
Uzvaras pieminekli nekādā gadījumā nevajag nojaukt, jo tā ir vēsture. Sagraujot pieminekļus, vēstures faktus neizmainīsim. Par laimi, padomju laikā taču neviens nenojauca Brīvības pieminekli un Brāļu kapu ansambli Rīgā. Vēlāk daudzus Ļeņina pieminekļus no pjedestāla gan nocēla un pārkausēja, arī Stučkas pieminekli Aizkrauklē, lai gan šodien būtu interesanti uz tiem visiem palūkoties kādā pieminekļu parkā.
