Jau pagājušajā gadā Latvijā vajadzēja būt ierīkotiem 160 stacionārajiem, kā arī 30 pārvietojamajiem radariem. Kā zināms, līdz šim pilnā sparā ir tikuši darbināti tikai pārvietojamie radari, turklāt arī par šo procesu ir bijis ne mazums pretenziju. Savukārt stacionārie fotoradari tikai tagad pamazām tiek ierīkoti, un ne Valsts policijas, ne Iekšlietu ministrijas vadībai nav skaidrības par to, kad beidzot varētu tikt ierīkoti visi 160 radari.
Būt vai nebūt
brīdinājumiem?
Par pārvietojamajiem radariem pretenzijas ir ne tikai autovadītājiem, norādot, ka tie tiek slēpti, pirms tiem nav norādes, kas kalpotu par brīdinājumu, ka beidzot jāsāk pārvietoties ar atļauto ātrumu, un tamlīdzīgas lietas, bet arī vadošajiem policijas darbiniekiem, kas ir nemierā ar to, kā izveidojusies sadarbība ar šo radaru ierīkotāju uzņēmumu “Vitronic Baltica”. Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš norādījis, ka šī privātkompānija atšķirībā no policijas darbiniekiem nepakļaujas iekšlietu sistēmas vadības pavēlēm, tostarp attiecībā uz to, kur un kad jābūt šiem radariem, to efektīvu izvietošanu ne vienmēr ir iespējams nodrošināt. Policija gan noraida izskanējušos pārmetumus par to, ka neesot pareizi neizvietot brīdinājumus pirms pārvietojamajiem radariem. Proti, jau sākotnēji bijis plānots, ka pirms stacionārajiem radariem būs brīdi-
nājuma zīmes, savukārt pārvieto-
jamie radari tiks izvietoti pēc va-
jadzības, piemēram, vietās, kur notiek masu pasākumi, un nekādiem brīdinājumiem pirms tiem neesot jābūt. Tiesa gan, šobrīd daži politiķi mēģina panākt, lai šādi brīdinājumi tomēr būtu.
Bezgalīgā kavēšanās
Cita situācija ir ar bieži piesauktajiem stacionārajiem fotoradariem. Realitātē tiem vajadzēja būt ierīkotiem jau pagājušā gada rudens sākumā, bet tikai šīgada
21. maijā policija sāka pieņemt pirmos novietotos stacionāros radarus Rīgā, un, kā pastāstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, šajās dienās paredzēts šo radaru pieņemšanas darbs arī Latvijas lauku rajonos. Savukārt par pārējiem radariem ir tikuši norādīti dažādi iemesli, kāpēc nav bijis iespējams tos ierīkot un — vēl jo vairāk — pat nokārtot būvatļaujas nepieciešamo darbu veikšanai. “Būvatļaujas saņemšana ir ļoti birokratizēta, tajā iesaistītas vairākas atbildīgās institūcijas, un pieredze rāda, ka dažām saskaņošanā iesaistītām institūcijām bieži vien pietrūkst izpratnes par projekta valstisko nozīmi un to, ka radaru izvietošanas nepieciešamību katrā atsevišķā vietā ir pamatojusi Valsts policija un tā nav tikai izpildītāja iegriba,” norādījusi uzņēmuma “Vitronic Baltica” pārstāve Antra Gaile.
Jau brīdī, kad tika izsludināts konkurss, uzņēmums paredzējis, ka būvniecības procesa saskaņošanas posms būs komplicēts un sarežģīts, tomēr realitātē būvniecības process izrādījies vēl sarežģītāks un laikietilpīgāks — pauž uzņēmuma pārstāve. “Lai nodrošinātu stacionārā radara darbību, nepieciešama elektrokabeļa izbūve, kas dažos gadījumos tehnisku vai juridisku iemeslu dēļ bija neiespējami, tādēļ bijis jāveic mērierīces lokācijas vietas pārvietošana, un tas nozīmē papildu laika patēriņu, jo, mainot vietu, projektēšana un projekta saskaņošana būtībā ir jāsāk no jauna,” “Vitronic Baltica” pārstāve skaidro iemeslus, kādēļ kavējas 110 stacionāro ātruma mērīšanas iekārtu ierīkošana, ko sākotnēji bija paredzēts veikt līdz 21. novembrim pērn, un tad termiņš tika pagarināts līdz šīgada 20. maijam. Taču arī šajā termiņā uzņēmums nav iekļāvies.
I. Ķuzis atzīst, ka izveidojusies situācija nav normāla, taču savulaik noslēgtais līgums ar “Vitronic Baltica” paredzot pietiekami smagnēju tā laušanas procesu, kam jānotiek trijos posmos. “Principā līgums ar uzņēmumu, kam bija jāierīko radari, jau ir beidzies, un šobrīd ir jānovērš tā neizpildīšanas sekas,” tā Valsts policijas (VP) priekšnieks.
Būvniecības saskaņošana sākta jau pagājušā gada vasarā, uzreiz pēc līguma noslēgšanas ar VP, tomēr neatklāja pašvaldības un institūcijas, ar kurām radušās aizķeršanās, lai neapgrūtinātu tālāku projekta attīstību. Par katru kavēto dienu no privātā partnera — “Vitronic Baltica” — tiek aprēķināts naudassods 0,001% apmērā no kopējās projekta summas jeb 112,54 lati dienā. Kopš 21. novembra uzņēmums uzkrājis vairāk nekā 17,78 tūkstošus latu naudassodu, savukārt uzņēmuma ieņēmumi no fotoradariem šajā laikā ir aptuveni 142 tūkstoši latu.
Pirmie cietušie
Taču ar to vien nedienas saistībā ar stacionārajiem fotoradariem nebeidzas. Pirmie stacionārie radari, kas tika ierīkoti Rīgā, uz Salu tilta un Dienvidu tilta, vēl pat nebija sākuši darboties, kad kādas personas pamanījās sabojāt, nopūšot ar krāsu radaru aizsargstiklus. Uzņēmums “Vitronic Baltica” jau pavēstījis, ka par notikušo vērsīsies policijā. “Uzņēmums augsti novērtē dažu personu radošās izpausmes, tomēr aicina nepārveidot par mākslas objektiem tehniku, kuras primārais uzdevums ir satiksmes drošības līmeņa paaugstināšana uz autoceļiem. Stacionārie fotoradari Valsts policijas uzdevumā tiek novietoti ar mērķi nodrošināt ātruma ievērošanu, tādā veidā mazinot risku autovadītājiem, pasažieriem un citiem kustības dalībniekiem iekļūt satiksmes nelaimes gadījumos. Lai arī aizkrāsots stacionārā fotoradara iekārtas stikls ierobežo tehnikas darbību, iekārta turpina veikt savu preventīvo funkciju — redzot brīdinājuma zīmi, autovadītāji attiecīgajā ceļu posmā samazinās braukšanas ātrumu. Tomēr ātruma pārkāpēji šādā gadījumā paliek nesodīti, kas var novest pie bezatbildības un visatļautības ilūzijas,” uzsvērusi A. Gaile.
Trīs kilometri par labu šoferiem
Savukārt jautāta, vai fotoradarus var ietekmēt ne tikai huligāni, bet arī laikapstākļi, A. Gaile atbildējusi, ka saskaņā ar “PoliScan Speed” fotoradaru ražotāja specifikāciju to darbības amplitūda ir vismaz no –25 līdz +40 grādiem. “Šos tehniskos parametrus apliecina arī Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra Metroloģijas biroja 2011. gada 20. jūnijā izsniegtais Mērīšanas līdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikāts nr. 896. Mērierīču tehniskais izpildījums ietver sevī iebūvētu apsildes sistēmu, proti, mērierīce pati regulē iekšējo sistēmas temperatūru, iedarbinot apsildi, kad nepieciešams. Rezultātā mērierīces spēj darboties arī tādos apstākļos, kad āra gaisa temperatūra ir zem –25 grādiem. Apkārtējās vides temperatūra neietekmē veikto ātruma mērījumu precizitāti,” tā A. Gaile.
Savukārt I. Ķuzis noraida iespēju, ka ierīkoto fotoradaru mērījumiem varētu būt liels kļūdas procents, proti, par vainīgiem padarot autovadītājus, kuri pārvietojušies Latvijā spēkā esošo likumu ietvaros. “Šie stacionārie radari ir ieprogrammēti ar nobīdi trīs kilometri stundā par labu autovadītājiem, tomēr teikt, ka tie uzrādītu neprecīzu ātrumu, nav pamata — runa ir par verificētām iekārtām,” uzsver Valsts policijas priekšnieks. Protams, ja kāds ir saņēmis paziņojumu, ka ar fotoradara palīdzību ir konstatēts ātruma pārsniegšanas fakts un konkrētais auto īpašnieks šādam traktējumam nepiekrīt, viņam ir tiesības šādu lēmumu apstrīdēt Valsts policijā. Cik zināms, attiecībā uz pārvietojamo fotoradaru gūtajiem datiem tiesības apstrīdēt piespriestā soda pamatotību jau izmantojuši pietiekami daudz autovadītāju.”
