Skolu pieklusušajos gaiteņos maija beigās un jūnija sākumā valda saspringta gaisotne. Absolventiem šis laiks ir gan grūts, gan skaists. Medijos ik gadu runā un raksta par eksāmenu uzdevumu pirkšanu un pārdošanu, tēmu nopludināšanu.
Kādreiz uzdevumu iepriekšējas uzzināšanas iespēja bija samazināta līdz minimumam, jo tos paziņoja televīzijas tiešraidē. Taču aptuveni trešdaļu uzdevumu skolēni norakstīja nepareizi, tāpēc no šādas metodes atteicās. Parasti skolēniem vairāk interesē matemātikas uzdevumi, bet portālā Tvnet.lv publicētā ziņa liecina, ka šogad nopludināta informācija, par kuriem literārajiem darbiem būs uzdevumi latviešu valodas eksāmenā.
Matemātika, ko par zināšanu stūrakmeni uzskata ne viens vien, ir klupšanas akmens daudziem jauniešiem, tāpēc ar lielu sajūsmu un atvieglojumu skolēni uztvēra Valsts izglītības un satura centra (VISC) pārstāves Agras Bērziņas izteikumu, ka matemātikas eksāmens, iespējams, nebūs obligāts. Tajā pašā dienā, noliedzot kolēģes teikto, prieku apdzēsa cita VISC darbiniece. Izmaiņas tomēr būs, un tās skars profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus. Patlaban veic profesionālās izglītības programmu modernizāciju, un paredzēts izveidot atšķirīgu matemātikas eksāmenu tiem profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem, kuri neturpinās studijas augstskolās.
Šogad aktuālas iepriekšējos gados nebijušas problēmas — daudziem negaidītas grūtības radīja uzdevumu secības sajaukums angļu valodas eksāmenā, citus neapmierina tas, ka eksāmenu sesija šogad ir īpaši intensīva, pārbaudījumi sablīvēti viens pēc otra. Obligātie pārbaudes darbi angļu valodā, matemātikā, latviešu valodā jauniešiem bija jākārto ar vienas dienas atstarpi.
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš uzskata, ka situāciju nevajadzētu dramatizēt. “Protams, trīs eksāmeni pēc kārtas — tas ir daudz, tā nevajadzētu būt, bet tomēr šobrīd tā ir un mainīt neko nevar, nākamgad varbūt būs citādi,” saka Aldis Rakstiņš. “Viss plūst un mainās, ir jāprot pielāgoties situācijai. Daudz diskutē par matemātikas eksāmena nepieciešamību, neesmu strikti ne par, ne pret. Manuprāt, lai saņemtu izglītības dokumentu, skolēnam jāapliecina savas zināšanas tādās pamatlietās kā dzimtā valoda, svešvaloda un matemātika. Ir vajadzīgi pamatakmeņi, uz kuriem balstīt izglītību, un kuri tad vēl tie būs?”