Kristīgās baznīcas kalendārā Vasarsvētki līdzās Ziemassvētkiem un Lieldienām ieņem īpaši svarīgu vietu. To sauc arī par Svētā Gara atnākšanas dienu.
Kristieši Vasarsvētkus uzskata par Kristīgās baznīcas dzimšanas dienu. Baznīcas vēsturē Vasarsvētku rituāli nozīmi ieguva diezgan vēlu — 425. gadā šos svētkus ieviesa kā atsevišķi svinamu dienu.
Vasarsvētki saistās ar meiju smaržu. Vasarsvētku sestdienā visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju ar bērziem, ceriņiem. Istabās ienes bērzus un noliek pie gultām, kur, reibinoši smaržodami, tie rada vasaras pilnības izjūtu. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, Vasarsvētki allaž tiek gaidīti ar skaidru, siltu un jauku laiku.
Vasarsvētkus mēs varam svinēt gan atbilstoši kristīgajām tradīcijām, apmeklējot īpašo dievkalpojumu baznīcā, gan ar pārgājienu dabā, sarīkojot pikniku kopā ar ģimeni un draugiem.
