Aizvadītā nedēļa pagāja, aktīvi darbojoties. Kā Aizkraukles novada ģimnāzijas pēdējās kla-
ses skolniecei daudz bija jāmācās, apmeklēju arī papildu stundas, kuras skolā notiek, lai skolēni veiksmīgāk var nokārtot eksāmenus, kā arī konsultācijas.
Jau sešus gadus darbojos skolas pašpārvaldē un esmu kultūras ministre, līdz ar to daudz laika aizņem arī skolas pasākumu organizēšana, īpaši mācību gada beigās, kad tuvojas pēdējais zvans un citi gada noslēguma pasākumi. Šogad gan šīm aktivitātēm neesmu veltījusi tik daudz laika kā citus gadus.
Piedalīšanās skolas pašpārvaldē man ir devusi ļoti lielu pieredzi. Iespējams, tieši tāpēc esmu nolēmusi iestāties Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātē un apgūt komunikācijas zinātnes. Šajos gados esmu sapratusi, ka man patīk strādāt ar cilvēkiem, nevis darbs birojā ar “sausiem” skaitļiem vai papīriem.
Viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija piedalīšanās LU Sociālo zinātņu fakultātes rīkotajā radošajā konkursā, kurā saņēmu 75 punktus. Tie man noderēs, lai veiksmīgi iekļūtu budžeta grupā. Konkursā bija piedāvātas dažādas tēmas, par kurām jāveido radošie darbi. Es izveidoju projektu “Apciemo Rīgu” — fotogrāfijas un videorullīti par galvaspilsētu. Videopielikumā skan arī manis ierunātais Ojāra Vācieša dzejolis. Tas bija interesants projekts un sniedza man iespēju apgūt jaunas zināšanas un iemaņas, kas man noteikti noderēs. Bet, lai iekļūtu LU budžeta grupā, vispirms veiksmīgi jānokārto eksāmeni skolā, kas sāksies jau šonedēļ.
Darbošanās skolas padomē noteikti ir bijusi iespēja apzināties to, ar ko vēlos saistīt savu nākotni. Diemžēl vidusskolā ir diezgan maz priekšmetu, kas sagatavo skolēnus komunikācijai. Nedaudz ir psiholoģija, ētika un retorika, bet šo zināšanu ir par maz. Esmu gatava sākt jaunu posmu savā dzīvē, un skola tam mani ir sagatavojusi. Esmu gatava mainīt gan dzīvi, gan vidi. Diemžēl pašlaik valstī studentiem ir ļoti grūti atrast darbu. Darba devējs prasa pieredzi, bet kur lai students, beidzot skolu vai pat augstskolu, šo pieredzi iegūst? Šķiet, jaunieši mūsu valstij nav vajadzīgi, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka liela daļa no viņiem dodas uz ārzemēm, lai strādātu kaut mazāk kvalificētu darbu, bet vismaz nopelnītu iztikai.
Katru gadu pasniedzēji ir pārsteigti, ka liela daļa skolēnu neizvēlas studēt Rīgas Tehniskajā universitātē, kur ir diezgan daudz budžeta vietu un arī mazāks konkurss. Bet, kā esmu novērojusi, lielai daļai bērnu jau kopš sākumskolas pret eksaktajiem priekšmetiem ir “iedzīta” tāda kā bijība: “Matemātika — tas ir grūti un sarežģīti.” Tāpēc liela daļa vidusskolas beidzēju baidās sākt studijas tehniskajās fakultātēs, kur matemātika, fizika un ķīmija ir vieni no galvenajiem priekšmetiem. Domāju, lai situācija mainītos, ir jāmaina izglītības sistēma un eksaktie priekšmeti jāmāca vieglāk. Nenoliedzami, liela nozīme ir arī skolotāja attieksmei. Ir ļoti grūti izvēlēties mācīties to, par ko tev jau no bērnības “iepotē” — tas ir grūti.
Pēdējā laikā ir bijuši pētījumi, ka liela daļa audzēkņu pēc vidusskolas nemaz negrasās studēt augstskolās. Arī te liela loma ir valsts politikai. Jo ne visi var iekļūt valsts apmaksātajās budžeta vietās. Un liela daļa vecāku, kuru bērni nemaz tik slikti nemācās, nevar atļauties maksāt par savu bērnu studijām. Tomēr ne visi skolēni izmanto arī iespējas, ko sniedz piedalīšanās dažādos konkursos un projektos, lai iegūtu papildu iespējas iekļūt budžeta grupā.
Man radi un paziņas saka: “Ko tu tur uz komunikāciju zinātnēm iesi? Darbu būs grūti atrast.” Bet es domāju: ja cilvēks vēlas un dara, viņš var daudz izdarīt. Un vecāki atbalsta manu lēmumu.
Kopā ar draugiem un ģimeni divas nedēļas aktīvi sekoju līdzi pasaules čempionātam hokejā, kurā cīnījās arī mūsu valsts izlase. Klātienē esmu apmeklējusi arī Rīgas “Dinamo” spēles. Protams, ļoti gribējās, lai Latvijas izlase iegūtu augstāku vietu, bet arī izcīnītā 10. vieta nav slikts rādītājs, jo mēs paliekam A grupā. Hokeja svētki pavasarī vienmēr Latvijā ir īpašs notikums. Nedaudz arī žēl, ka čempionātā pirmo vietu neizcīna slovāki. Pēc spēles varēja redzēt viņu vilšanos, bet Slovākijas izlases sniegums tāpat bija ļoti labs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad viņi ieguva 11. vietu, bet šogad saņēma sudrabu, sasniegtais ir diezgan liela sensācija. Turklāt viņiem izdevās uzvarēt savus sīvākos konkurentus — čehus. Šis duelis vienmēr ir bijis tikpat principiāls kā Latvijas — Krievijas cīņa.
Vēl viens notikums, kas bija aktuāls pagājušās nedēļas nogalē, bija Muzeju nakts. Jau vairākus gadus vēlos šos pasākumus apmeklēt Rīgā, kur tie ir daudz plašāki. Kad sākšu studēt Rīgā, būs arī iespēja apmeklēt Muzeju nakti galvaspilsētā. Šogad devos uz Koknesi uz Sama modināšanas svētkiem. Tas arī bija interesanti, tā bija iespēja nedaudz atpūsties no ikdienas.