Ja gribi būt viens no visvairāk kritizētajiem cilvēkiem, kļūsti par ministru. Šādā situācijā nonācis ne viens vien, kurš pirms iecelšanas ministra amatā uzskatīts par labu savas nozares profesionāli. Pēdējā laikā to izjūt arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme — Grende, kurai ir lielas nesaskaņas ar pārraugāmās nozares pārstāvjiem. Kultūras profesionāļi Žanetai Jaunzemei — Grendei pieprasa būtiski uzlabot komunikāciju ar kultūras nozares pārstāvjiem un pārskatīt darbības prioritātes.
Komentējot izveidojušos situāciju, padomnieces amatu zaudējusī Sarmīte Ēlerte atzina, ka nesaskaņu pamatā ir tas, ka ministre neapdomīgi nostājusies nepareizajā pusē, sakot — pierādiet, kultūras darbinieki, ka jūs esat vajadzīgi! Tas nekādā ziņā neesot pareizi.
Vakar kultūras ministre parakstīja sadarbības memorandu starp Kultūras ministriju, Kultūras aliansi un Nacionālo apvienību ““Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”. Tajā uzsvērti būtiskākie kultūrpolitikas attīstības virzieni, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļu izstrāde un finansējuma piesaiste. Ja šāds “papīrs” palīdzēs visu vērst par labu, tad ir vērts to sacerēt un parakstīt. Galvenais — lai tas nebūtu domāts tikai negaisa mākoņu, kas savilkušies pāri kultūras nozarei, izklīdināšanai.
Šādu konfliktu pamatā būtiskākais nav vis atšķirīgie viedokļi, bet prozaiskāka lieta — nauda. Ja tās kultūrai, tāpat kā citām jomām, būtu pietiekami, strīdu nebūtu. Finansējums kultūrai Latvijā šogad ir stipri apcirpts. Tomēr ne tik ļoti, kā tas bija krīzes sākumā. Tā ka jāmēģina to “deķīti” dalīt tā, lai pietiktu visiem. Neapšaubāmi, pamatīgāka izvērtēšana nepieciešama arī kultūras jomā, jo tas liek radošajiem cilvēkiem pamosties no snauduļošanas un sasparoties. Tomēr radošo jomu nevar pielīdzināt ražošanai, kultūras darbiniekiem radot konkurences apstākļus, jo kultūrā jābūt gan profesionālismam, gan amatierismam.
