“DNB Latvijas barometra” jaunākā pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni trīs ceturtdaļas (74%) respondentu, vērtējot darba piedāvājumus, kā galveno kritēriju nosauc labu atalgojumu. Citi darbu raksturojoši faktori ir daudz mazāk nozīmīgi: otrais biežāk minētais kritērijs — “interesants darbs” — guvis tikai 48% aptaujāto atbalstu, bet citi tikuši uzskatīti par vēl mazsvarīgākiem.
Kā vismazāk būtiskos kritērijus, kas raksturo labu darbu, iedzīvotāji nosaukuši labu uzņēmuma vai iestādes “augstāko” vadību (4%) un labu darbavietas tēlu, reputāciju sabiedrībā (6%). Arī laba tiešā priekšniecība un iespēja mācīties un gūt jaunas zināšanas ir būtiska mazāk nekā piektajai daļai respondentu.
“Pētījuma rezultāti liecina, ka piedāvātais atalgojums darba izvēlē joprojām ir noteicošais faktors un tikai pēc tam seko darba saturs, kas dominē valstīs ar lielāku sociālo nodrošinātību. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēkiem nepieciešams nodrošināt savas pamatvajadzības, un šī tendence nemainīsies, kamēr valstī kopumā netiks sasniegts pietiekams dzīves līmenis,” uzskata DNB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Dace Kauliņa.
Likumsakarīgi, ka augstāks atalgojums ir arī būtiskākais kritērijs, lai, izvēloties starp vairākiem darba piedāvājumiem, priekšroku dotu tam, kur sola maksāt vairāk. Tas ir būtiski 79% aptaujāto. Otrs nozīmīgākais kritērijs ir sociālās garantijas, ko norādījuši 38% “DNB Latvijas barometra” respondentu. Tikmēr samērā līdzīgu atbalstu guvuši tādi izvēles kritēriji kā ērta ģeogrāfiskā vieta (27%), labi un elastīgi darba apstākļi (26%) un amata atbilstība respondenta specialitātei un zināšanām (25%). Salīdzinoši reti pie darbavietas izvēles kritērijiem aptaujātie atzīmējuši iespēju ieņemt augstāku amatu nekā līdz šim (10%) un gūt jaunas zināšanas (10%), savukārt iespēju strādāt starptautiskā vidē novērtētu vien 5% aptaujāto.
Darba samaksas nozīmīgums dominē arī atbildēs uz jautājumu, kuru darba piedāvājumu respondenti pieņemtu, ja būtu jāizvēlas — strādāt kvalificētu darbu par zemāku samaksu vai mazkvalificētu darbu par augstāku samaksu. 61% aptaujāto atzina, ka izvēlētos mazkvalificētu darbu par lielāku samaksu, savukārt pretējo variantu izvēlētos vien 24% aptaujāto. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar 2010. gadā veikto pētījumu, iedzīvotāju viedoklis šajā jautājumā nav būtiski mainījies.
Savukārt, vērtējot, cik lieliem ienākumiem patlaban jābūt vienam ģimenes loceklim mēnesī, lai varētu iztikt, vidējā nosauktā summa ir 364 lati. Interesanti, ka 8% aptaujāto spētu iztikt, ja ienākumi vienam ģimenes loceklim būtu līdz 150 latiem, bet līdzīgs skaits — 10% aptaujāto — norādījuši, ka tiem jābūt vairāk nekā 500 latiem.
Analizējot iespējas pašreizējā situācijā atrast jaunu darbu, mazliet vairāk nekā puse “DNB Latvijas barometra” aptaujāto iedzīvotāju atzīmējuši, ka efektīvākais veids, kā iegūt jaunu darbu, ir ar neformālo kanālu (radu, draugu, paziņu loka) starpniecību. Tikmēr ievērojami retāk aptaujātie atbildējuši, ka efektīvs veids, kā rast jaunu darbu, ir lasīt darba sludinājumus avīzēs un internetā (14%), pašiem aktīvi pieteikties interesējošajās darbavietās (13%) un izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus (9%). Kā visneefektīvākā metode norādīta darbā iekārtošanas firmu pakalpojumu izmantošana (3%).
Tomēr iedzīvotāju vērtējums savu ģimeņu materiālajai situācijai turpina pasliktināties — janvārī to par sliktu uzskatīja 37% aptaujāto, martā — jau 43%. Turklāt, prognozējot ģimenes materiālās situācijas perspektīvas turpmākā gada laikā, iedzīvotāji nedaudz biežāk izsaka negatīvas prognozes — 19% aptaujāto atzīmējuši, ka viņu ģimenes materiālā situācija tuvākajā laikā pasliktināsies.
Neraugoties uz visu iepriekš norādīto, jaunākā “DNB Latvijas barometra” pētījuma respondenti nedaudz pozitīvāk nekā februārī vērtējuši valdības darbu. Februārī ar valdības darbu neapmierināti bija 80% aptaujāto, martā — 73%.
