Saistībā ar projektā “Trešais tēva dēls” (3td) izveidoto mediju programmu “Bibliotēkas medijiem, mediji bibliotēkām” Rīgas centrālajā bibliotēkā (RCB) trešo reizi tikās reģionālo mediju pārstāvji seminārā “Kāda esi, 21. gadsimta bibliotēka?”. Ko šodien vēlas lietotāji bibliotēkā? Kāda ir bibliotekāra loma mūsdienu informācijas telpā? Vai jauniešiem vajadzīga sava bibliotēka?
Fantāzijas
bezgalība
Pašreizējie sākumskolas un pamatskolas audzēkņi būs modernās 21. gadsimta bibliotēkas galvenie lietotāji. Sandra Vīgante, 3td komunikāciju vadītāja, stāstīja par pētījuma “Ko vēlas lietotāji 21. gadsimta bibliotēkā?” rezultātiem. Tika veiktas divas aptaujas — 2009. gadā bērniem un pusaudžiem lūdza uzzīmēt savu priekšstatu par bibliotēku, bet pagājušajā gadā respondentiem bija jāzīmē ideālā bibliotēka. Sandra Vīgante atzina, ka lielākais ieguvums, aptaujājot bērnus, ir viņu fantāzijas bezgalība. Viņu iztēlei nav robežu — tā pieļauj visu, ko pieaugušo pieredze noraida kā neiespējamu. Bērnu iztēle nav ielikta ikdienas un realitātes rāmjos, viņiem nav nekādu stereotipu, tāpēc rezultāti bija ļoti interesanti. 2011. gada aptaujā zīmējumos aizvien vairāk izpaudās topošās nacionālās bibliotēkas aprises.
Kosmosā, džungļos un ūdenī
82% bērnu zīmējumos norādīja, ka ideālā bibliotēkā jābūt grāmatām, 48% bija zīmējuši datorus. Skolēni zīmēja dažādus jaunus pakalpojumus, neraksturīgu interjeru, baseinu, džakuzi, televizorus, lāzergrāmatas, daudzi bērni zīmēja arī kafejnīcu. Zīmējumos bija uzsvērts komforts un vides estētiskais skaistums. Bērnu neierobežotās fantāzijas lidojumu apliecina arī viņu bibliotēkas novietojuma idejas — vairāki respondenti 21. gadsimta bibliotēku bija iedomājušies zem ūdens, džungļos un pat kosmosā. Interesantu atziņu, pētot bērnu zīmējumus, guvuši pētījuma veidotāji — krievu bērniem nākotnes ideālā bibliotēka ir fantāzijām bagātāka nekā latviešu bērnu iztēlotā.
Stūrītis atpūtai
Pusaudžiem fantāzija ir vairāk pietuvināta realitātei. 58% tīņu ideālā bibliotēkā redz grāmatas, 54% — datorus. Viņi vēlas ērtas, skaisti ierīkotas vietas pasīvai atpūtai — dīvānu, televizoru. Telpu interjerā pusaudži pie sienām izvieto gleznas, līdzās grāmatām liek statujas, sēdēšanai zīmē dīvānus, pufus. Pusaudži būtu priecīgi arī par iespēju bibliotēkā ieturēt maltīti. Jo vecāki respondenti, jo viņi bibliotēku vairāk saista ar vietu, kur pulcējas vienaudži, iespējama dinamiska atpūta, skan mūzika. Vairāki bērni zīmējumiem pievienoja rakstiskus skaidrojumus, norādes. Piektklasnieks Pēteris savu ideālo bibliotēku raksturo šādi: “Ideālā bibliotēkā nav neviena cilvēka, ielaiž tikai mani.” Bet Anatolijs no 3. klases ir pārliecināts, ka grāmatām, tāpat kā telefoniem, būs skārienjutīgi ekrāni.
Jāmācās
nepārtraukti
“Mani uzaicināja šeit stāstīt jums, bet Latvijā bibliotēku sistēma darbojas tik fantastiski labi, ka patiesībā jums būtu jābrauc pie mums stāstīt par to,” pirms savas lekcijas teica Neds Potters, Lielbritānijas Jorkas universitātes bibliotekārs, kurš patlaban raksta grāmatu par bibliotēku mārketingu. “Anglijas kolēģus es aicinātu darīt to, ko jūs te jau darāt.” Neds Potters ieskicēja tuvāko nākotni, atklāja savu viedokli par to, kāda ir bibliotekāra loma 21. gadsimta informācijas telpā.
Šobrīd pasaule attīstās un mainās tik ātri kā nekad agrāk. Nekad iepriekš informācija nav bijusi tik būtiska kā šajā laikmetā. Pottera kungs pērn piedalījies konferencē Filadelfijā, kur izskanējusi atziņa, ka interneta un tehnoloģiju attīstības posms līdzinās zīdainim autiņos. Līdz ar to visiem ar šo jomu saistītajiem cilvēkiem, un bibliotekāri ir vieni no viņiem, būs daudz jāmācās, nemitīgi jāpapildina zināšanas, lai tās spētu sekmīgi nodot tālāk. Jorkas bibliotekārs uzskata, ka bibliotekāri un bibliotēkas cilvēkiem šobrīd nepieciešamas vairāk kā jebkad.
Izvēles nav —
jāattīstās
Pottera kungs atzīst, ka viņš ir tīmekļa bibliotekārs — sadarbojas un sazinās ar bibliotekāriem visā pasaulē. Fiziski esot Jorkā, Neds virtuāli paspēj būt visur — piedalās konferencēs, sazinās tviterī utt. Kad sākās datoru un interneta uzvaras gājiens, bibliotekāri baidījās no šīm jaunajām tehnoloģijām. Taču jāattīstās, jo nav izvēles. Dzīvojam pasaulē, kas ir pārslogota ar informāciju.
Interesants piemērs par informācijas milzīgo apjomu no Neda Pottera lekcijas pirmajā brīdī šķiet neticams un liek apjaust milzīgo attālumu, kāds mūs šķir no pagātnes, un šis attālums mērāms ne tikai laikā. Cilvēks, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, sava mūža laikā uzzināja aptuveni tikpat daudz informācijas, ko tagad laikraksts “New York Times” nodrukā vienas nedēļas numuros. Galējības parasti nav vēlamas — slikti, ja informācijas ir pārāk maz, un slikti — ja pārāk daudz. Bibliotekārs ir tas, kurš cilvēkam šajā izvēles tirānijas murskulī palīdzēs atrast īsto ceļu. Īstā informācija īstajam cilvēkam īstajā laikā — bibliotekāra pamatfunkciju nosauc Neds Potters.
Novecojuši
uzskati
Bibliotēkām jāspēj piedāvāt visas jaunākās un modernākās tehnoloģijas — plānie salokāmie datorekrāni, 3D printeri. Piemēram, ja izstrādājat dizainu, būtu taču ļoti patīkami to izdrukāt 3D formātā. Vai šajā ultramodernajā, tehnoloģijām bagātajā vietā vēl ir vieta grāmatām? Jorkas bibliotekārs teic, ka visi tilti ar pagātni nav jāsadedzina. Daudzi cilvēki domā, ka bibliotēkas ir nemodernas, tajās nav, ko darīt. Piemēram, avīzes “The Times” žurnālists, kurš raksta slejas šim izdevumam, Frenks Skinners vienā no savām slejām izteica domu, ka bibliotēku izzušana ir tikai laika jautājums. Pēc publikācijas Skinners no kāda Londonas bibliotekāra saņēma ar roku rakstītu ielūgumu apmeklēt bibliotēku. Pēc šīs vizītes savā nākamajā slejā viņš atzina, ka novecojusi ir nevis bibliotēka, bet gan viņa paša uzskati par to. Tagad žurnālists regulāri dodas uz vietējo bibliotēku.
To, cik ļoti attīstītas ir bibliotēkas, rāda kaut vai šāds piemērs. Ja jūs viesojaties Amsterdamā un esat iegriezies arī tās lielākajā bibliotēkā, tad savā mobilajā tālrunī saņemsiet īsziņu ar aptuveni šādu tekstu: “Laipni lūdzam pasaulē visaugstāk tehnoloģiski attīstītākajā bibliotēkā!”.
Okeāns ar milzu
lomiem
Vai esat kādreiz aizdomājušies par informācijas daudzumu, kas ir globālajā tīmeklī jeb internetā? Cilvēkam, īpaši, ja viņa darbs vai vaļasprieks nav saistīts ar šo jomu, grūti pat iedomāties, kādi “lomi” slēpjas šī okeāna ūdeņos. Jānis Kreicbergs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas vadītājs, savas lekcijas laikā ļāva mediju pārstāvjiem nedaudz ielūkoties šajā bezgalībā.
Bibliotēkas abonē daudzas datubāzes ar visdažādāko informāciju — akadēmiskos e – žurnālus, legālās e – grāmatas, ziņas, likumus, statistiku un citas, taču internetā ir arī daudz bezmaksas datubāzu. Piemēram, mājaslapā periodika.lv ir Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija — 40 laikrakstu un žurnālu no 1895. līdz 1957. gadam latviešu, vācu un krievu valodā — vairāk nekā 45 000 numuru un 350 000 lappušu. Turklāt lapā darbojas arī meklētājs.
Dvēseļu revīzijas
dokumenti
Izveidots arī mājaslapu arhīvs. Ievadot šajā tīmekļa vietnē adresi, var aplūkot, kā mājaslapa izskatījās, ko tajā rakstīja, piemēram, pirms desmit gadiem. Šajā datubāzē ir arī audio un video resursi. Ja ir vēlme nodoties ģeneoloģiskiem pētījumiem, mājaslapā www.lvva—raduraksti.lv ir ieskenētas baznīcas grāmatas, dvēseļu revīzijas dokumenti pat no 18. gadsimta beigām, un tautas skaitīšanas dokumenti. Internetā ir aplūkojams pagājušā gadsimta 20. gadu Latvijas Valsts arhīvs, ir izveidota pasaules laikrakstu karte (newspapermap.com), kurā ir aplūkojami pilnīgi visi pasaules laikraksti. Šīs kartes izveidē piedalījās arī Jānis Kreicbergs, sniedzot informāciju par Latvijas laikrakstiem.
Rīko pat modes skates
Nelielā ekskursijā pa Rīgas centrālo bibliotēku (RCB) semināra dalībniekus veda Doloresa Veilande, RCB direktore. Ēkas otrajā stāvā, kur notika seminārs, bibliotēka iekārtojusies pirms diviem mēnešiem. RCB vadītāja atzina, ka, lai iegūtu papildu telpas, vajadzējis strādāt ilgus gadus. RCB ir 26 filiāles un trīs apkalpošanas punkti — Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, dienas centrā Maskavas priekšpilsētā un Brasas stingrā režīma cietumā.
Šī bibliotēka vairs nav klusuma templis — te rīko izstādes, tikšanās, koncertus, modes skates un visus šos pasākumus sasaista ar literatūras popularizēšanu. Lai netraucētu tiem, kuri vēlas strādāt, bibliotēkā ir trīs klusās lasītavas. Īpaša vieta RCB ir Ābolu plaukti, tajos izvietoti izdevumi par aprūpi, terapijas un ārstniecības metodēm cilvēkiem ar kustību traucējumiem, redzes problēmām, garīgās attīstības traucējumiem. Grāmatas, ko viegli lasīt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Vieta, kur iepazīties
“Maksimāli domājam par to, lai cilvēks pats var atrast visu viņam nepieciešamo informāciju, lai jūtas ērti un brīvi,” stāsta Doloresa Veilande. “Bibliotēka ir ne tikai vieta, kur mācīties, lasīt vai izmantot internetu. Reiz dzirdēju divu meiteņu sarunu. Viena teica otrai: kā? Vai tad tu nezini, ka iepazīties bibliotēkā ir moderni?”. Tātad — arī vieta, kur iepazīties!”. Jautāta, vai grāmatām un citiem izdevumiem mēdz “pieaugt kājas”, direktore ar nopūtu atzīst, ka pazūd gan. Visvairāk zog literatūru par jurisprudenci, ekonomiku, menedžmentu. Pieķertu garnadzi no bibliotēkas izslēdz.
Īpaši
jauniešiem
Bērnu un pieaugušo bibliotēka — tas ir pierasti. Bet jauniešu bibliotēka? Pirms septiņiem gadiem Vācijā bibliotekāri veica aptauju jauniešu vidū, lai noskaidrotu, kādu bibliotēku viņi vēlētos. Rezultāti liecināja, ka jaunieši lasīšanu nesaista ar atpūtu. Bibliotēkā viņi vēlējās relaksēties, priecāties, labi justies, atpūsties kopā ar draugiem. Tas bija sākums. Drīz tapa arī aptaujas rezultāts — izveidoja jauna tipa bibliotēkas, ko nodēvēja par “Freestyle” un Medien@age. Valmieras bibliotēkas direktora vietniece Vita Ziediņa un Ogres centrālās bibliotēkas direktora vietniece Jautrīte Mežjāne stāstīja par Vācijā gūto pieredzi 2010. gadā, apmeklējot šīs bibliotēkas.
Izveido arī pie
mums
Medien@age tipa bibliotēka ir izveidota arī Polijā un Spānijā. Šīs bibliotēkas vairāk ir orientētas izglītot. Šajās grāmatu krātuvēs interjers ir atšķirīgs — betona stabi, metāla plaukti, daudz gaismas, inovatīvas mēbeles. Tajās ir pilnīgi viss, kas nepieciešams, lai jaunieši varētu kvalitatīvi mācīties. Izglītojošā literatūra, modernas tehnoloģijas. Vakaros bibliotēkās notiek dažādi pasākumi — tikšanās ar populāriem sportistiem, māksliniekiem, mūziķiem. Vācijā pasākumi bibliotēkās ir par maksu.
Jautrītes kundze uzskata, ka šādu brīvā stila stūrīti jauniešiem vajadzētu izveidot pieaugušo bibliotēkās. Precedents jau ir — šīgada februāra beigās Lauberes pagasta bibliotēkā ierīkoja jauniešiem domātu radošuma telpu. Tajā ir dīvāns, pufi, telpu noformēja brīvprātīgie, protams, ar pašvaldības finansiālo atbalstu.
Latvijā
“nenostrādā”
“Freestyle” bibliotēkas mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 14 līdz 25 gadiem, taču tajā labprāt “iemaldās” pat vecāku gadagājumu cilvēki. Interjers ir atšķirīgs no ierastā — uz sienām grafiti zīmējumi, plaukti saskrūvēti no īpašas metāla sastatņu sistēmas, ko nepieciešamības gadījumā var pārveidot. Mīksti dīvāni, pufi, bāra krēsli. Plauktos ir visdažādākā izklaides literatūra — žurnāli par jauniešu elkiem, komiksi, trilleru arhīvi, milzīgs galda spēļu klāsts, spēļu konsoles. Vācijā jauniešu vidū ļoti iecienītas ir mangas — japāņu komiksi jeb grafiskās noveles. Turklāt šajās bibliotēkās visi iespējamie materiāli par konkrētu tēmu — DVD, filmas, žurnāli, grāmatas — ir salikti vienuviet. RCB Mūzikas un mākslas nodaļas vadītāja stāsta, ka trīs gadus izmēģinājuši šādu praksi, taču nācies atzīt, ka pie mums tā “nestrādā”. Latviešu jauniešiem šāda kārtība nepatika.
