Spēks ir vienotībā — šis noteikti ir viens no iemesliem, kādēļ izveidota un kopš 1991. gada darbojas Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Šobrīd LPS locekles ir 118 no 119 pašvaldībām. LPS pārstāv pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu, un tās galvenais uzdevums ir kopīgi risināt pašvaldību problēmas un aizstāvēt to intereses.
No šīs organizācijas tās 23. kongresa priekšvakarā, kas rīt notiks Preiļos, par nobalsojot visiem deputātiem, izstājās Krāslavas novada pašvaldība. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks uzskata, ka LPS neatbalsta reģionu vienlīdzīgu attīstību, un, izstājoties no savienības, vēlas pievērst sabiedrības uzmanību valsts centieniem attīstīt lielos centrus, novārtā atstājot lauku teritorijas. LPS vadītājs Andris Jaunsleinis pārliecināts, ka šāda rīcība ir izmisīgs mēģinājums pievērst uzmanību problēmām pierobežā, un atzīst, ka tā ir pamatota.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris domā, ka pašvaldībām nebūtu jāizstājas no LPS. “Organizācija ir vajadzīga, lai kopā risinātu dažādas problēmas pašvaldībās,” saka Dainis Vingris. “Problēmas ir visiem, pašvaldības vienlaikus ir gan konkurentes, kuras cīnās par finansējuma piesaisti, gan domubiedres, lai vienoti panāktu vēlamo rezultātu savai pašvaldībai. Domāju, ka, tikai pateicoties LPS, pieņemot valsts budžetu, pašvaldībām panāca labākus nosacījumus. Ja cīnītos pa vienam, tad tāds rezultāts, iespējams, nebūtu panākts.”
Liela daļa aptaujāto LPS biedru — pašvaldību pārstāvju — uzskata, ka savienības darbā ir gan pozitīvas lietas, gan arī trūkumi, dominē viedoklis, ka pēc šī soļa Krāslava paliks zaudētājos. Krāslavas izvēli pagaidām publiski atbalsta Ilūkstes un Riebiņu novada pašvaldība, arī tās apsver iespēju no savienības izstāties. Laikraksts “Dienas Bizness” raksta, ka, pēc neoficiālas informācijas, izstāties varētu pat desmit pašvaldību. Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts gan lēš, ka šobrīd nenotiks liela LPS šķelšanās, varbūt atdalīsies dažas pašvaldības, bet pēc laika, iespējams, iestāsies atpakaļ.
Pētījumu par LPS efektīvo vai neefektīvo darbību neviens nav veicis, savienības trūkumus un “zemūdens akmeņus”, protams, vislabāk zina tās biedri, taču vienmēr ir divi viedokļi — personiskais un publiskais, sabiedrība parasti uzzina pēdējo. To, vai Krāslavas pašvaldība būs ieguvēja vai tomēr kaut ko zaudēs, rādīs laiks.
