Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ir iestāde, kura nemitīgi stāv sardzē par veselīgiem augiem, veicot to analīzes. Natālija Care ir VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore. Lai arī darbības spektrs ir plašs un ļoti sarežģīts, Natālijas kundze teic, ka kopš 1980. gada, kad sākusi strādāt šajā amatā, nevar iedomāties darām ko citu.
Infekciju ieved no ārzemēm
Šobrīd VAAD veic pārbaudes siltumnīcu kultūrām, dārzeņiem un dekoratīvajiem stādiem, meklējot karantīnas un sevišķi bīstamos organismus — kaitēkļus un slimību ierosinātājus. Karantīnas organismi ir tie, kuri ievesti valstī, to attīstībai ir labvēlīgi apstākļi un kuri var radīt lielus ekonomiskos zaudējumus lauksaimniecībai. Karantīnas organismu izplatību veicina daudzie saimniekaugi un dabīgo ienaidnieku neesamība jaunajā teritorijā.
Aizkraukles reģionā maijā veiktas sešu saimniecību siltumnīcu, kurās audzē dekoratīvos un dārzeņu stādus, pārbaudes, un šomēnes darba vēl daudz. Natālija Care ieplānojusi arī kādas mazas rododendru un krizantēmu audzētavas pārbaudi Skrīveros. Šie augi, kā arī verbenas un kamēlijas ir paaugstinātas uzmanības lokā, jo no ārzemēm ievestie stādi un spraudeņi var būt inficēti ar karantīnas un citiem augiem kaitīgiem organismiem, kas izraisa to saslimšanu. Piemēram, rododendri kļūst brūni, pārstāj augt un iet bojā. No slimībām cieš ne tikai rododendri, bet daudzi kultūraugi.
Kožu kāpuri tomātos
Natālijas kundze rāda sarakstu ar 49 dažādu veidu dārzeņiem, kuri pakļauti fitosanitārajai kontrolei. Pārbaudes viņa veic ne tikai zemnieku saimniecībās, bet arī veikalos. Pagājušajā gadā pirmo reizi kādā Aizkraukles veikalā no Spānijas un Itālijas ievestajiem tomātiem atklāja pepino mozaīkas vīrusu. Tas tomātus padara negaršīgus, vizuāli nepievilcīgus, un uz tiem veidojas pelēcīgi marmorveida plankumi. Mēdz būt arī tomātu bakteriālais vēzis. Tas veikalos un tomātu stādos bijušā Aizkraukles rajona teritorijā nav atrasts, bet šai slimībai līdzīgi paraugi gan. Ja pa rokai gadās tomāts ar maziem caurumiņiem, Natālija Care teic: tādu labāk neēst, jo tas var būt inficēts ar Dienvidamerikas tomātu kodes kāpuriem. Dārzeņus no Eiropas Savienības valstīm muitnieki uz robežas vairs nepārbauda, tāpēc šādi gadījumi ir arvien biežāki.
Nereģistrētos var sodīt
Izplatīts dārzenis ir arī kartupelis, un mūsu pusē to audzē un pārdod daudzi. Tāpēc gan pavasarī, gan rudenī šai kultūrai jāveic nematodes, gredzenpuves un citu slimību pārbaudes. Reizi četros gados visās reģistrētajās saimniecībās veic šo slimību pārbaudes. To laikā no saimniecības ņem 200 bumbuļu no katras šķirnes un sūta ekspertīzei laboratorijā Rīgā. Tas ir valsts apmaksāts pasākums — viena pārbaude divām slimībām maksā 50 latu. Rudenī pēc ražas novākšanas paredzēts pārbaudīt 18 saimniecību kartupeļu ražu Aizkraukles pusē.
Starp kartupeļu audzētājiem ir gan reģistrētie, gan tādi, kuri nevēlas reģistrēties, bet izaudzēto pārdot grib. Nesen šāds gadījums bijis Koknesē, kur kāda kundze pārdevusi kartupeļus, bet pārbaudes viņas produkcijai nebija veiktas. Kaut pārdod vien spaini kartupeļu, pirmajā reizē izsaka mutisku aizrādījumu, bet, atkārtoti pieķerot, var noformēt administratīvo protokolu. Tas nozīmē arī naudassodu.
Kāds kungs no Kokneses arī esot pret reģistrēšanos kā kartupeļu audzētājam un izplatītājam, bet tirgū sastopams bieži. Cits koknesietis, kura kartupeļu lauks šogad palielināts līdz pusotram hektāram, gan ir saprotošāks, piekritis reģistrēties, tuvākajā laikā saņems apliecību un savu produkciju varēs tirgot kaut Amerikā. Mūsu reģiona zemnieki gan produkciju uz citām valstīm neved, bet, ja šādi gadījumi būtu, jāveic arī augsnes, kurā kartupeļi auguši, pārbaudi.
Turcija tārpus
nevēlas
Aizkraukles reģionā reģistrēti trīs kartupeļu gredzenpuves perēkļi. Natālija Care teic, ka citos novados šādu gadījumu ir daudz vairāk. Gredzenpuve no ārpuses kartupelim nav pamanāma, bet, to pārgriežot un saspiežot, izdalās gaiši brūna vai pienam līdzīga sula.
Pārbaudes veiktas arī no Lietuvas, Ēģiptes un Polijas ievestajiem kartupeļiem veikalos, bet analīžu rezultāti, lai arī bija jāgaida ilgi, ir negatīvi. Tumšā gredzenpuve ir izplatīta daudzviet Eiropā, bet līdz Aizkraukles veikaliem tā nav nonākusi. Pārbaudē kādā Aizkraukles veikalā, kurā pārdod no ārzemēm ievestus rododendru stādus, bijušas aizdomas par inficētiem stādiem, bet laboratoriski tās nav apstiprinājušās.
Līdzīgi kā kartupeļiem kaitēklis ir Kolorādo vabole apdraudēta arī kukurūza. Uz šī auga dzīvojošā vabole plaši izplatīta Eiropā, bet pēdējās pārbaudēs konstatēta arī Ukrainā. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, to ieraudzīsim arī Latvijā. Natālijas kundze stāsta, ka viņas bērnībā vasarā varēja nopelnīt, lasot Kolorādo vaboles. Par vienu deva piecus rubļus. Diemžēl nauda visbiežāk palikusi vecāku maciņā, jo vaboļu nebijis. Šo vaboļu dēļ Kanāriju salās pastiprināti kontrolē importēto produkciju, jo viņiem līdz šim izdevies izvairīties no šī kaitēkļa.
VAAD veic pārbaudes arī kūdrai, kuru mūsu apkaimē iegūst lielā daudzumā. To eksportē no Irānas līdz pat Austrālijai, kopumā 42 pasaules valstīm. Analīzes veic ne tikai kūdrai, bet arī tās iesaiņojumam, paliktņiem, uz kuriem produkciju transportē. Cits eksporta produkts ir kokmateriāli, kuriem, tāpat kā kūdrai, jāveic gan koku, gan iesaiņojuma un paliktņu pārbaudes. Interesanti, ka atšķirīgas ir valstu prasības ievestajai kūdrai un kokmateriāliem. Daudzās valstīs kādu konkrētu nematodi neuzskata par iemeslu, lai kravu nepieņemtu, bet Turcija šo nematodi iekļāvusi aizliegto sarakstā.
