Vakar Zemkopības zinātniskajā institūtā Skrīveros pulcējās agronomi no bijušā Aizkraukles rajona. Viņi saņēma jaunas Latvijas agronomu biedrības biedra kartes.
Pēc svinīgas biedra karšu pasniegšanas agronomi nodziedāja “Nevis slinkojot un pūstot” un tukšoja pa šampanieša glāzei. Agronomu biedrības valdes locekle skrīveriete Biruta Jansone pastāstīja, ka daļa veco karšu izsniegtas vēl šī gadsimta sākumā, daļa — 90. gados, un tās bija plānas papīra lapiņas. Šogad pēc biedru pārreģistrācijas apzināts viņu skaits — Latvijā kopumā ir vairāk kā 600 agronomu, savukārt bijušā Aizkraukles rajona nodaļā — 37.
Skrīveriete agronome Sarmīte Jansone stāsta, ka daudzi nevēlas reģistrēties. Ko dod darbošanās biedrībā? Jansones kundze teic — labumu nesola, tieši pretēji — prasa intelektuālo potenciālu. Tas palīdz veidot saikni starp Eiropas Savienības prasībām, regulām un Latvijas lauksaimniecības iespējām. Biedrības biedri izjūt kopību, piemēram, rīkojot dzimtu saietus, izdod grāmatas, aktīvi piedalās politiskajā dzīvē, arī nesen rīkotajā referendumā par latviešu valodas statusu valstī.
Biedrība pie Burtnieku ezera apsaimnieko ap 300 hektāru aramzemes un 200 hektāru meža.
Iznomājot zemi un laiku pa laikam pārdodot kādu hektāru meža, biedrība rod finansiālos līdzekļus. Naudu no saimnieciskās darbības tērē arī jauno agronomu stipendijām.
Nākamreiz jau daudz kuplākā skaitā agronomi tiksies jūlija sākumā biedrības kongresā Stendē.
