“Staburags” e-pastā saņēma Aizkraukles novada ģimnāzijas audzēknes Elīnas Dīces vēstuli, kurā viņa pauž satraukumu par autoceļa Sērene—Jaunjelgava malā nozāģētajām liepām.
“Gribēju ierosināt kādu man un mūsu skolas ekopadomei svarīgu tematu. A. s. “Latvenergo” un valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” nozāģējušas ap 50 četrdesmitgadīgu liepu, kas auga ceļa Sērene—Jaunjelgava malā, posmā starp autobusu pieturām “Līčupes” un “Ainavas”. Tas, visticamāk, pamatots ar likumu par elektrolīniju aizsargjoslām. Patiesībā liepas neauga 6,5 m attālumā un pietiktu vien ar liepu zaru apgriešanu. Koki bija veselīgi, auga kalna pakājē. Valdošie vēji nevarēja nogāzt šos kokus uz elektrolīnijas. Mūsuprāt, šo liepu nozāģēšana nav likumīga. Varbūt varētu noskaidrot, kāpēc tas tika izdarīts un vai bija liepu ciršanas atļauja?” raksta Elīna Dīce.
A. s. “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere “Staburagam” paskaidro, ka viens no uzņēmuma “Sadales tīkls” darbības prioritārajiem virzieniem ir elektropārvades līniju uzturēšana atbilstoši drošuma un pakalpojuma kvalitātes prasībām. Arī elektrolīniju trašu tīrīšana, nozāģējot bīstamos zarus un kokus, kas aug pārāk tuvu elektrisko tīklu vadiem.
“Veicot konkrētās 20 kV elektrolīnijas trases tīrīšanu, tika ņemts vērā tās nozīmīgums. Šī līnija nodrošina ar spriegumu 34 transformatoru punktus, tādējādi ir viens no svarīgākajiem elektroapgādes objektiem apkārtnē. Šī līnija nodrošina ar elektroenerģiju Sērenes pagasta ciemata centru, daudznozaru kompānijas “Daugava” ražotnes, divus dolomīta izstrādes karjerus, kokapstrādes ražotnes, Daudzeses pamatskolu, “Latvijas dzelzceļa” ražošanas objektus, kā arī vairākas lauku viensētas Sērenes un Daudzeses pagastā,” skaidro Ivita Bidere.
“Pret liepu nozāģēšanu neiebilda arī zemes īpašnieks, kurš šajās dienās aizved viņam piederošo koku stumbrus. Tāpat pret darbiem neiebilda arī valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi”, jo liepas auga ne tikai elektrolīnijas, bet arī autoceļa 13,5 metrus platajā aizsargjoslā. Nozāģētas 27 liepas, kuru zari bija izauguši līdz gaisvadu elektrolīnijas vadiem un kuras auga 5,5 – 6,5 m aizsargjoslā.
Elektropārvades līniju trašu tīrīšanas darbus reglamentē LR Aizsargjoslu likums un Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka gaisvadu līniju trasēm no kokiem un krūmiem attīrāmo aizsargjoslu platumus. 0,4 kV zemsprieguma tīkla gaisvadu elektrolīnijām mežainā apvidū trase ir 5 metrus (2,5 m uz katru pusi no līnijas ass), bet 20 kV vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijas trases platums ir 13 m (6,5 m uz katru pusi no līnijas ass). Konkrētajā gadījumā visas nepieciešamās atļaujas bija saņemtas un saskaņošana veikta.”
“Staburagam” neoficiāli zināms, ka par šo liepu nozāģēšanu visvairāk uztraucies kāds bitenieks, kura drava ir netālu, jo bitēm varētu samazināties medus ienesums.
Vecbebru profesionālajā vidusskolā, kur māca biteniekus, “Staburags” uzzināja, ka liepas medo (to ziedos ir nektārs) tikai katru sesto vasaru, bet pārējā laikā, kaut arī liepas ir vienos ziedos, bites tos neaplido.
Tāpat nav veikti pietiekami plaši pētījumi, vai ceļmalas liepās vāktais medus palielinātā koncentrācijā nesatur smago metālu sāļus. Analīzes, lai to noskaidrotu, ir ļoti dārgas. Turklāt bites dodas meklēt nektāru triju līdz četru kilometru attālumā no stropa, tā ka viņām ir iespēja sameklēt ziedošus kokus un augus arī citviet.
