Aizkraukles novada biedrības “Galaktika” jaunieši piedalījās Eiropas Komisijas programmā “Jaunatne darbībā” un viesojās Turcijā. Projektā darbojās jaunieši no Latvijas, Lietuvas, Rumānijas, Spānijas un Turcijas. No “Galaktikas” turp devās divas aizkrauklietes un trīs puiši no Skrīveriem. 70% no projekta izmaksām sedza organizētāji, pārējo maksāja gan Skrīveru, gan Aizkraukles novada pašvaldība.
Par desmit dienu ilgo ciemošanos aizkrauklietes Annija Bišere un Vidaga Tautvida un Aizkraukles novada bērnu un jauniešu centra izglītības metodiķe Inguna Juhņeviča pastāstīja arī “Staburagam”.
Turcijā ir aptuveni 70 miljonu iedzīvotāju, Stambulā — 12,5 miljoni, galvaspilsētā Ankarā — 4,5 miljoni. Tāpēc nav jābrīnās, ka, pēc turku priekšstatiem par pilsētu lielumu, Muša, kurā viesojās jaunieši un kurā mīt aptuveni 72 tūkstoši iedzīvotāju, ir lauku apgabals. Jaunieši Turcijā pavadīja desmit dienu, katra no tām bija veltīta kādam konkrētam mērķim — rīkoja iepazīšanās dienu, nacionālo starpkultūru vakaru, jaunieši tikās ar pilsētas uzņēmējiem, izspēlēja simulācijas un orientēšanās spēli pilsētā un iepazina vietējo iedzīvotāju ikdienu.
Slaveni vienā mirklī
Turki ir ļoti nacionāli noskaņoti, redzot turku simboliku apģērbā, visas durvis uzreiz ir vaļā. Protams, turkiem cieņā ir gaišmates, viņām tiek lielākā uzmanība. Īpašu vērību pievērsa gaišmatainajai Vidagai, bērni bariem skrēja pakaļ, vietējie vēlējās nofotografēties.
Interesants gadījums bija, veicot kādu projekta uzdevumu — pilsētā bija jāatrod konkrētas vietas. Ejot pa ielu, jaunieši ieraudzīja lielu kravas automobili, pilnu ar apelsīniem. Kamēr to apbrīnoja, autovadītājs izlēca no braucamā un pārsteigtajiem jauniešiem iedeva maisiņu ar augļiem.
Drīz pēc projekta dalībnieku ierašanās teju visi Mušas iedzīvotāji zināja par viesiem, sveicināja un izpalīdzēja, kā nu varēja. Saziņai izmantota universālā žestu valoda, jo turki, pēc jauniešu novērojumiem, angļu valodu pārvalda slikti. Piemēram, ģimenē, kurā viesojās projekta dalībnieki, šo valodu neprata neviens. Sazināties palīdzēja tulks. Taču turkiem ir arī ļoti izteiksmīga žestu valoda. Jaunieši atgriezušies mājās ar nelielu turku valodas minimumu, ko viesošanās laikā iemācījās. Taču šī valoda esot sarežģīta, īpaši gramatika.
Šprotes un siers
negaršo
Iepazīšanās vakarā katras valsts pārstāvji stāstīja par savu valsti. Par to, kā prezentēt Latviju, mūsu jaunieši ilgi nedomāja un izlēma nodziedāt dziesmu par katru novadu. Visi projekta dalībnieki par to bija sajūsmā, un tāpēc visiem Mušā satiktajiem nu ir priekšstats, ka latvieši ir dziedātāju tauta.
Starpkultūru vakarā katras valsts pārstāvji gatavoja savu nacionālo ēdienu. Turki lika galdā īpaši sagatavotu jēlu maltu liellopa gaļu. Tai pievienotas garšvielas, pipari, un, pirms pasniegt, tā dziedot aptuveni stundu jāmīca. Tas ir īpašs rituāls, un to parasti dara vīrieši. Ēdiens bijis ļoti ass un jauniešiem nav paticis. Turku saldumus gan slavē visi, īpaši garšīga bijusi baklava. Latviešu līdzpaņemtās šprotes turkiem negaršoja, sajūsmā viņi nebija arī par mūsu tradicionālo Jāņu sieru.
Lielas, stabilas
ģimenes
Jauniešiem patika arī viesošanās ģimenē, iespēja redzēt ikdienas sadzīvi. Ģimenē, pie kuras viesojās, ir septiņi bērni, Turcijā tik lielas un vēl lielākas ģimenes nav retums. Tēvs strādā, māte saimnieko mājās, uzrauga bērnus, gatavo ēdienu. Ciemiņiem pasniedza arī pusdienas, un, kā atzīst Vidaga, tas bijis visgaršīgākais ēdiens, kādu viņa jebkad baudījusi, restorānos pasniegtais ne tuvu nebijis tik gards. Maltīti ieturēja tradicionāli — sēžot uz grīdas.
Tā kā tur ir lielas ģimenes, veikalos visbiežāk nopērkami lieli pārtikas produktu iesaiņojumi. Mazākais tējas iesaiņojums — puskilograms!
Inguna Juhņeviča, kura pavadīja jauniešus šajā ceļojumā un Turcijā ir viesojusies vairākkārt, secinājusi, ka šīs valsts iedzīvotāji ir ļoti atbildīgi cilvēki, ģimenes ir stabilas, lielas.
Atļauj izvēlēties
Turcijā vairums iedzīvotāju — ap 95% — ir musulmaņi. Jaunieši iegriezās arī mošejā, kas ir pulcēšanās vieta lūgšanām un citiem svarīgiem musulmaņu dzīves gadījumiem. Mošejās ir arī musulmaņu informācijas, izglītības un debašu centri, vietas, kur satikt draugus un paziņas. Vīriešiem un sievietēm lūgšanu zālē jābūt šķirtiem, sievietēm lūgšanu laikā jāieņem vietas zāles aizmugurē aiz vīriešiem.
Vidaga un Annija sadraudzējās ar vietējo meiteni Sibellu. Viņas ģimenē bijusi ļoti demokrātiska gaisotne. Sasniegusi noteiktu vecumu, Sibella drīkstēja izvēlēties, vai vēlas nēsāt galvassegu, un viņa nolēmusi to darīt. Vecāki ļautu arī, ja meita nevēlētos, atteikties no precībām. Pirms tam Sibella dzīvoja kā visi Eiropas tīņi — balināja matus, lietoja meikapu, izklaidējās ar draugiem ballītēs.
