Kurš gan cits, ja ne cilvēki, kuru pārziņā ir novadu attīstība, visciešāk saistīti ar Eiropas savienību (ES)! Kokneses novada domē tās ir Attīstības nodaļas vadītāja Anita Svence un projektu koordinatore Anda Mikāla.
Fondi naudas ieguvei
Anita Svence Koknesē strādā kopš 2010. gada, kad novads izveidoja Attīstības nodaļu. Viņa par savu darbu teic: “Tas, ko mēs darām šodien, ir, lai labāk dzīvotu rīt. Lai novada iedzīvotāji zinātu, kas notiks pēc viena un desmit gadiem, nepieciešama novada attīstības programma. Tās izstrāde ir viena no Attīstības nodaļas prioritātēm. Tādēļ mūsu devīze ir: “Kokneses novads — vieta, kur veidojam likteni paši”.
Vai, esot ES sastāvā, neesam pārāk vāji, jo saprotam, ka patstāvīgi nespētu izdzīvot? “Jā, esam atkarīgi no ES, tomēr šobrīd izbaudām Eiropas labumu “groza” saturu. Šī ir iespēja, un es domāju, ka, to saprātīgi izmantojot, uzlabojam savu dzīves kvalitāti,” stāsta Attīstības nodaļas vadītāja. “Reālu ieguvumu mums dod trīs ES fondi — Kohēzijas, Sociālais un Reģionālās attīstības fonds. Katram no tiem ir citi mērķi. Par vides aizsardzību, ceļu infrastruktūras attīstību atbild Kohēzijas fonds, savukārt Sociālais fonds veicina nodarbinātību, iegulda līdzekļus cilvēkresursos. Šobrīd ES struktūrfondi ir galvenā finansējuma piesaistes iespēja novada attīstībai.”
Koknese plāno
pārtapt pilsētā
“Tā kā Koknesei nav pilsētas statusa, mēs nevaram piedalīties pilsētvides attīstības programmās, kas piešķirtu vēl vairāk līdzekļu. Nākamajā plānošanas periodā 2014. — 2020. gadam to, kā tiks sadalīta fondu nauda, noteiks tieši pašvaldību attīstības programmas,” stāsta Anita Svence.
“Bet par jautājumu — būt vai nē Kokneses pilsētai — norit diskusijas, un, iespējams, tālākā nākotnē Koknese savu statusu varētu mainīt. Jautājot cilvēkiem, vai viņi te jūtas kā pilsētā vai laukos, apstiprinošu un noliedzošu atbilžu skaits ir vienāds. Cilvēkam galvenais ir sakārtota dzīves vide, un vieta, kurā izvēlies dzīvot, ietekmē ikvienu dzīves aspektu. Kā piesaistīt cilvēku konkrētai vietai? Izveidot pievilcīgu darba vidi. Runājot par publiskās infrastruktūras objektiem, kas uzcelti, nāk līdzi arī negatīvais faktors. Piemēram, mazā pagastā uzbūvē lielu objektu — sporta halli, kas pēc tam ir jāapsaimnieko. Ir patīkami saņem ES finansējumu, uzcelt objektu, tas sāk darboties, bet pašvaldībai, kuras teritorijā tas ir, jādomā, kā saprātīgi ieguldīt finanšu resursus tā apsaimniekošanā.”
Noder arī kaimiņu pieredze
“Tiekoties ar citiem attīstības plānošanas speciālistiem, saprotam, ka darām vienu darbu, bet tajā pašā laikā esam konkurenti. It kā neloģiski — viss ir vērsts uz to, lai sakārtotu vidi, infrastruktūru, bet katrs vairāk domājam tikai par savu labumu,” atklāj Svences kundze. ‘‘Beigās uzvar tas, kuram lielākas iespējas, šajā gadījumā — pilsētas. Projektos 85% ir ES finansējums, atlikušais jāsedz pašvaldībai. Lielāka iespēja saņemt atbalstu ir pašvaldībai, kura no sava budžeta var piešķirt vairāk naudas.
Tomēr mēs veiksmīgi sadarbojamies ar pašvaldību, izjūtam atbalstu, ir arī plašs sadarbības iestāžu tīkls, komunikācija ar kolēģiem citos novados. Laba sadarbība izveidojusies ar Aizkraukles, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un citiem novadiem. Katrs projekts prasa daudz specifisku zināšanu, tāpēc pieredzes apmaiņa ir ļoti būtiska. Nesen biju pieredzes apmaiņas braucienā Ludzā. Interesanti pavērot, kā darbojas kolēģi Latgalē.
Koknese piedalās ES projektos, cik ļauj pašvaldības kapacitāte jeb esošie līdzekļi. Liels ieguvums ir saistībā ar Eiropas Sociālā fonda projektu algotais projektu koordinators. Kopš 2010. gada 1. oktobra mums šajā amatā ir Anda Mikāla.
— Jūs viedoklis par ES turpmāko pastāvēšanu? Eiroskepitķi paredz tās izjukšanu.
— Neslēpšu, ir skepse un bažas par to. Esmu Latvijas patriote, bet attiecībā par turpmāku ES pastāvēšanu jāraugās globālā mērogā. Jāvēro, kas notiek citur, kāda ekonomiskā situācija veidojas. Protams, pašvaldībām ir savi budžeta portfeļi, bet no tiem var apmierināt tikai pamatvajadzības, — teic speciāliste.
