dažādiem ārējiem vai iekšējiem faktoriem — badu, aukstumu, traumām, satraucošiem notikumiem. Tie var būt arī visnotaļ labvēlīgi un priecīgi, piemēram, mazuļa ierašanās ģimenē — nosauc psiholoģe Ilze Āna, uzsverot, ka stress galu galā nepieciešams, lai cilvēks sarežģītās situācijās izdzīvotu. Tomēr nekontrolēta spriedze var ja ne nogalināt, tad kārtīgi izmocīt gan. Tāpēc būtiski saprast, kā un cik bieži uzvilkto stīgu atbrīvot.
Gremdē naudas un laika trūkums
Taču pirms tam svarīgi noskaidrot, kas īsti stresu “uzvāra” un liek ne vien saspringt iekšēji, bet arī izpaužas ārēji. Citam savelk plecus, rada galvassāpes, miegainību un nogurumu, bet kādam gluži otrā-di — paaugstina tonusu.
“Domājot, kas šīs tūkstošgades sākumā un attiecīgā dzīves periodā izraisa stresu, jāatzīst, ka mums ir ļoti daudz deficītu jeb resursu trūkumu. Divi lielākie — regulāri nepietiek laika un naudas,” domā
I. Āna, piebilstot, ka patiesībā ir ļoti daudz faktoru, kas ikdienā rada spriedzi. Piemēram, nemitīgie informācijas plūdi. Pateicoties internetam, mobilajam tālrunim un citām tehnoloģijām, bez kā nav iedomājama mūsdienu dzīve, ziņu apmaiņa notiek tik strauji, ka daudzi tam vienkārši netiek līdzi. “Vislielākais risks ir tajā, ka nevaram rast harmoniju un līdzsvaru starp informācijas daudzumu un to, ko spējam aptvert un pārstrādāt. Visu laiku ir sajūta, ka varam kaut ko nezināt. Vēl vakar ar kolēģiem pārrunājām kādas lietas, bet šodien tās jau radikāli mainījušās,” modelē psiholoģe.
Nomāc trokšņi, smaka un atzinības trūkums
Speciāliste stāsta, ka stresu spēj izraisīt arī cenšanās paveikt pēc iespējas vairāk darbu un pārāk lielas atbildības uzņemšanās. “Tas vairāk atkarīgs no personības iezīmēm. Kāds teiks: “Jā, bet man uzdod, uztic!” Taču — kāpēc tu ņem? Ir cilvēki, kuri jūtas atbildīgi pat par karu un badu pasaulē, dažādiem dabas procesiem. Piemēram, dārzā tik ļoti salijis, ka visas puķītes vienos dubļos. Ir ļoti žēl, bet tas ir tikai īss mirklis,” uz dzīvi vieglāk raudzīties aicina Ilze.
Viņa piebilst, ka ikdienu “spriego” arī sliktas priekšnojautas jeb negatīva plānošana, gaidas, kad, nezinot galarezultātu, cilvēks pārliecināts, ka tāpat viss beigsies slikti. Zināšanu trūkums, savstarpējo attiecību problēmas. Smarža un smaka, kas, izrādās, ir spēcīgāks stresors nekā pārmērīgs un ilgstošs troksnis. Veselības traucējumi, kā arī vitamīnu un mikroelementu (īpaši magnija, kalcija, kālija, vara un cinka) trūkums, kas rada nogurumu, nemieru un trauksmi, kas ir stresa galvenās pazīmes.
“Spriedzi rada arī uzmanības un atzinības trūkums. Tas nepieciešams ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Ar pašvērtējumu ir par maz. Pozitīvs vērtējums vajadzīgs arī no ārpuses. Kaut vai — cik tev šodien skaistas krelles!” labiem vārdiem mudina I. Āna.
Palīdz kāju peldes un spļaušana pret vēju
No stresa, protams, ir jāatbrīvojas. Taču — cik bieži? Nedēļas nogalē, uzgavilējot, ka “paldies Dievam, piektdiena klāt!”? Varbūt uzreiz, tiklīdz piedzīvota spriedzes pilna situācija? Psiholoģe gan uzsver, ka ikvienam pašam jājūt, kad mērs pilns (par ko parasti liecina nogurums). Pašam arī jāatrod veidi, kas spriedzi spēj vislabāk noņemt. Cits iet mežā bļaut, kādam nepieciešama pastaiga gar jūru, vēl kāds atbrīvojas, spļaujot pret lielu vēju. Palīdz arī kāju peldes, SPA procedūras, pirtis, ēteriskās eļļas. Laba mūzika. Peldēšana.
“Viens no ieteikumiem ir nepārtraukti kontrolēt līdzsvaru starp fizisko un garīgo slodzi. Kam izteikti lielāka garīgā un intelektuālā slodze, svarīgi padomāt par fiziskajām nodarbēm. Tas nenozīmē, ka obligāti jāiet uz sporta zāli. Vingrot var mājās, uz paklājiņa,” teic Ilze, piebilstot, ka līdzsvars nepieciešams arī starp būšanu cilvēkos un vienatni. Lai atbrīvotos no stresa, nedrīkst ignorēt pilnvērtīgu miegu, kas, izrādās, ir labākais spriedzes kliedētājs.
Kaitīgie ieradumi nav atrisinājums
Viens no lielākajiem kārdinājumiem, kā mazināt stresu — ķerties klāt “kreisajiem” mierinātājiem — alkoholam, cigaretēm, azartspēlēm. Tas neprasa lielu piepūli, taču var izrādīties bīstami — norāda psiholoģe.
“Viens no ieteikumiem, kā nostiprināt savus spēkus un mēģināt cīnīties pret stresu, ir atteikties no kaitīgajiem ieradumiem. Piemēram, uz stresa fona iedzerts alkohols ir kaitīgāks nekā lietots mierīgos apstākļos, piedzīvojot pozitīvas emocijas. Ja cilvēks nekontrolē, pie tā var viegli pierast,” brīdina I. Āna, aicinot vairāk parūpēties par sevi. Īpaši pavasarī, kad daudziem izsīkušas organisma rezerves, ķermenis cenšas atgūties no saules siltuma, gaismas trūkuma un līdz ierastajam atvaļinājumam vēl jāgaida vairāki mēneši.
