Cik labi, ka bija tik garas brīvdienas! Abi ar Indriķi varējām nopietni sagatavoties gaidāmajam pasaules čempionātam hokejā. Indriķis parēķināja, ka ar veikalā pirkto alu čempionāts izmaksā pārāk dārgi, jo dzeram taču mēs abi. Viņš 50 litru muciņā nolēma pats brūvēt ko līdzīgu alum ar raugu un cukuru. Tautā to sauc par cukurnieku. Nezin, kas tur sanāks, sākumā nerūga, tad Indriķis piešāva vēl otru paciņu rauga, tagad atkal rūgst par daudz. Ka tik nesanāk par stipru — neredzēsim nevienu spēli, ragi būs dūņās…
Es savukārt uzņēmos atbildību par uzkodām — nopirku 20 čipsu paku. Aizskrēju arī uz aptieku. Labi, ka pazīstama aptieķniece, vismaz iedeva sirds pilienus bez receptes. Bez tiem taču neviens nopietns hokeja fans nevarēs iztikt 5. maijā, kad mūsējie spēlēs ar krieviem. Dārzā arī sasteidzu visus darbus. Kaimiņiene teica, ka vēl būs salnas un par agru sēt un stādīt, bet man taču vēlāk nebūs laika. Sirds un dvēsele būs tur, Stokholmā, kur līdz 20. maijam spēlēs lielo hokeju. Un tad dārza darbi man nebūs galvā.
