Jau otro reizi simts jauniešu no visiem Latvijas reģioniem vecumā no 15 līdz 20 gadiem varēja iejusties Saeimas deputātu lomā, iepazīt parlamenta ikdienas darbu un mēģināt izprast politiskos procesus. Lai kļūtu par vienu no deputātiem un piedalītos 2. Jauniešu saeimā, viņi piedalījās priekšvēlēšanu kampaņā, vācot balsis par savām idejām. Piemēram, lielu atbalstu guva piedāvājums skolās ieviest jaunu priekšmetu, lai jaunieši varētu mācīties rakstīt projektus, pretendējot Eiropas Savienības fondu naudai. Par vietu Jauniešu saeimā sacentās 196 jaunieši visos vēlēšanu apgabalos, kopā savācot 5747 balsis. Vislielākā konkurence bija Rīgas apgabalā, kur 30 vietām kandidēja 64 pretendenti. Zemgales vēlēšanu apgabalā Aizkraukles reģionu 2. Jauniešu saeimā pārstāvēja aizkrauklietis Daniels Spriņģis (17 gadu) un neretietis Jānis Sarmis Bajinskis (15).
Jauniešu saeimas darbs bija pietuvināts reālajam parlamenta darbam un likumu izstrādes procesam gan komisijās, gan Saeimas sēžu zālē. Jauniešu saeimas deputāti uz pirmo sēdi sanāca Saeimas sēžu zālē, lai apstiprinātu mandātus un komisiju sastāvu. Sēdi vadīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, bet vietas Saeimas Prezidijā ieņēma četri jaunieši, kuru idejas bija ieguvušas vislielāko balsu skaitu.
Jaunieši mācījās debatēt, pamatot savas idejas un meklēt kompromisus. Viņi pieņēma četras deklarācijas — par izglītības, tautsaimniecības, jauniešu līdzdalības un Eiropas Savienības jautājumiem.
Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs Jauniešu saeimas sēdi vēroja internetā: “Sēdē notiekošais ļoti līdzinājās tam, ko ik nedēļu var vērot īstās Saeimas sēdēs. Bija aktīvāki un pasīvāki “deputāti”, atbalstīti un noraidīti priekšlikumi, populistiskākas un lietišķākas runas. Ilgākas debates bija par jauniešu patriotismu un to, kas būtu jādara, lai cilvēki neatstātu savu valsti, vai, piemēram, par iespēju izveidot jauniešu uzņēmumu ideju centru, kas apkopotu idejas.”
Protams, šī iespēja izbaudīt un iepazīt Saeimas deputātu ikdienu, to, cik svarīgi lēmumi jāpieņem un kā tas notiek, vēl nenozīmē, ka visi jaunieši savu karjeru saistīs ar politiku. Taču viņu attieksme un idejas liecina, ka viņi nav vienaldzīgi, domā par savu valsti, un tas nav maz, kad liela daļa jaunu cilvēku pamet Latviju. Jauniešu saeima apliecināja, ka visos Latvijas reģionos ir pa kādam jaunam aktīvam cilvēkam, kuram ir vīzija par valsts attīstību nākotnē. Jo vairāk būs šādu jauniešu, jo Latvijas valstij lielākas izredzes plaukt un attīstīties nākamajos gadu desmitos.
