Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu Jaunjelgavas novadā apkopoja idejas novada attīstībai, lai akcentētu tās jomas, kas pašvaldībā dzīvojošajiem varētu dot lielāko labumu. Lai apkopotu novada iedzīvotāju viedokli, visos tā pagastos notika apspriedes, kurās iedzīvotāji mēģināja saprast, kas viņiem vairāk nepieciešams.
Bez garlaicīgiem
dokumentiem
Jaunjelgaviešiem projektu “Jaunjelgavas novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu piesaistei” palīdz īstenot Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta lauku vides attīstības nodaļas pētniece Daina Saktiņa.
— Ļoti priecājos, ka Jaunjelgavas novads ir ieguvis šo projektu. Es tajā esmu tikai piesaistītā eksperte, kura strādā ar specifisku metodi, kas izveidota Nīderlandes Ekonomikas un lauksaimniecības ministrijā. Ar to neilgā laikā iespējams iegūt informāciju no lielām iedzīvotāju grupām par to, ko konkrētajā reģionā iespējams attīstīt un no kā būtu jāatsakās, — saka Daina Saktiņa. — Parasti pie mums, Latvijā, notiek tā: viens mēģina īstenot visu iespējamo, kaut tas nebūt nav nepieciešams. Saraksta garlaicīgus dokumentus, kuri nebūt neatspoguļo visas vajadzības. Ne jau ministrijas vai kādas citas institūcijas darbinieki var attīstīt noteiktu teritoriju, bet paši cilvēki, kuri tur dzīvo, tikai jāzina, ko viņi vēlas. Turklāt šī metode ļauj arī ievērojami finansiāli ietaupīt.
Zināms taču, ka ievērojamas summas tērē tieši plānošanas procesam. Šajā gadījumā cilvēki pie kartes izvērtē, kādas ir viņu apdzīvotās teritorijas priekšrocības un trūkumi, un paši plāno savu teritoriju un arī pasaka, ko gatavi sākt darīt jau nākamajā dienā, kur vajadzīga uzņēmēju un kur — pašvaldības palīdzība. Es biju pārsteigta par cilvēku lielo atsaucību, darbojoties grupās un apkopojot idejas.
Pilsēta
jauniešiem
Katrai pilsētai ir sava vēsture, un visi vēlas akcentēt vēsturisko pilsētas centru. Tā ir arī ar Jaunjelgavu. Ir pilsētas, kuru apkaimē ir vairāk vai mazāk muižu, drupu vai kādu citu kultūrvēstures pieminekļu. Visi vēlas attīstīt tūrismu. Taču pašiem ir jāsaprot, kāda ir Jaunjelgavas loma novadā un visā Latvijā. Tiekoties ar Jaunjelgavas iedzīvotājiem radās iespaids, ka šī varētu būt jauniešu pilsēta, kurā notiek daudzi jauniešiem domāti pasākumi. Te nav vēsturisku muižu, un otru Rundāli mēs neuzcelsim, taču festivāls “Draugiem”, kas jau šobrīd pulcē jaunos mūziķus, jau ir. Ar vienu festivālu, protams, nepietiek. Arī pilsētas infrastruktūra jāveido tā, lai jauniešiem tā būtu pievilcīga, un tam sekos arī citas ekonomiskās aktivitātes. Kad saka “Jelgava”, visi to uztver kā studentu pilsētu. Bet te ir “Jaunjelgava”. Tas varētu nozīmēt pilsētu vēl jaunākiem cilvēkiem. Jau tagad jaunieši, kuri mācās Jaunjelgavas vidusskolā, iesaistās starptautiskos projektos. To vajag izmantot vēl plašāk.
Depresija rodas no pašu slinkuma
Visos Jaunjelgavas novada pagastos ir viena kopīga, diemžēl negatīva, iezīme. Vēlas attīstīt tūrismu, zaļo dzīvesveidu, bet, kad pavasarī izbrauc pa vietējiem ceļiem, atklājas visai baisa aina — viena nesakopta sēta seko otrai, visur ir gružu kaudzes, kuras vēl nenoslēpj zaļās lapas. Es ļoti labi saprotu, kāpēc vietējiem uzmācas depresija un kāpēc tūristi no ārzemēm nebūt nealkst uz šejieni braukt. Iemesls, ka sēta ir nesakopta, nav nabadzība, bet gan slinkums un nemākulība. Un nemaz nevajag lielu naudu, bet gan tikai lāpstu, grābekli un vēlēšanos dzīvot labāk.
Sērene savlaik noteikti ir bijis ļoti bagāts pagasts. Var redzēt saimnieka “roku”, un būtu jauki, ka te attīstītos laivu tūrisms, lauksaimniecība, un ne tikai daudznozaru kompānijā “Daugava”.
Jānovāc drupas
Seces pagastā noteikti būtu jāmēģina atbrīvoties no pussabrukušo māju drupām. Tās negrezno pagasta teritoriju. Šķiet, ka te tikai pirms pāris dienām beidzies karš. Ir drupas, kuru apkaime ir sakopta, bet ir arī krūmos ieaugušas vietas. Secē varētu veidot ainavu, kas tūristiem stāstītu par to, kā izskatās apkārtne, kad cilvēki no tās ir izvesti. Tā varētu būt skarba totalitārā režīma noziegumu piemiņas vieta pat visas Baltijas mērogā. Bet tas viss ir atbilstoši jānoformē. Jārada atbilstīga infrastruktūra un, protams, jāsakopj teritorija.
Par sevi stāsta pārāk maz
Staburaga pagasts jau šobrīd šķiet sakopts, un vietējie iedzīvotāji gatavi darīt vēl vairāk. Šajā pagastā ir lieliskas iespējas, taču staburadzieši pārāk maz par sevi stāsta citiem. Ja pajautātu vairumam Latvijas jauniešu, kur ir vēsturiskā Staburaga klints, viņi uz šo jautājumu nespētu pareizi atbildēt. Šajā pagastā būtu jāstrādā pie Staburaga kā zīmola pazīstamības — jāierīko ceļa norādes, jāveido maketi un piedzīvojumu takas, kurās būtu interesanti pavadīt laiku. Jāattīsta arī amatniecība, ekopakalpojumi.
“Zaļo gaismu” gaļas lopkopībai
Sunākstē ir skaists un sakopts centrs, kur gan vēl daudz darāmā. Ceļi te ir visai sliktā kārtībā, tāpat kā citviet Jaunjelgavas novadā. Sunākstē es ieteiktu attīstīt gaļas lopkopību. Ir daudz krūmiem aizaugušas lauksaimniecības zemes, kur citus lauksaimniecības veidus šobrīd būtu grūti attīstīt. Tāpat jāizmanto Piksteres ezera tuvums, īpatnējais paugurainais reljefs, kas veido savdabīgu ainavu.
Meža veltes atdod “par sviestmaizi”
Daudzese ir bagāta ar meža veltēm. Skola ir lielisks sporta un kultūras centrs. Taču trūkst ražošanas. Gan Daudzeses pagastā, gan visā Jaunjelgavas novadā resursus izved, nevairojot pievienoto vērtību. Kokus nocērt un aizved, ne pagastam, ne novadam neatstājot gandrīz nekā. Būtu jādomā par pārstrādes iespējām tepat uz vietas, lai radītu pēc iespējas vairāk darba vietu, kas vairotu cilvēku un novada turīgumu. Aizved baļķus, pēc ogām un sēnēm atbrauc no citām vietām, un cilvēki “par sviestmaizi” atdod dabas vērtības. Tas nevairo vietējo labklājību.
Šobrīd projekta izstrādātāji apkopo visus iesniegtos priekšlikumus, lai vērtīgākās atziņas varētu īstenot dzīvē.
