— Kā jāatzīmē 1. maijs?
Raimonds Dālderis
Sproģos
— Tā kā agrāk — ar karogiem un gājienu — nevajadzētu, bet aizmirst šos svētkus nevar. Brīvdienas mūsdienās var dabūt tik, cik vēlas, bet šajā dienā uzņēmumu kolektīvos, īpaši tajos, kur strādā smagu darbu, kas saistīts ar risku veselībai, vajadzētu godināt strādniekus. Par šiem cilvēkiem vajadzētu vairāk publikāciju presē, raidījumu televīzijā.
Jānis
no Aizkraukles
— Kā visi atzīmē, tā es arī. Bet agrāk 1. maijā uz demonstrāciju bija obligāti jāiet. Darbavietā aģitatori ar blociņiem rokā staigāja un pierakstīja, kurš atnācis, kurš nē. “Bastotāju” bērniem zeķbikses neredzēt. Tādi bija laiki. Atzīmējot šo dienu, notika koncerti, izbraukumi dabā.
Valentīna Langenfelde
Pļaviņās
— No padomju laikiem atminos karogus un balonus. Mūsdienās bez tiem varētu iztikt. Tā kā Latvijā rūpniecība ir panīkusi, varētu sveikt zemniekus. Pateikties par viņu ieguldījumu Latvijas izaugsmē.
Uldis Kalniņš
no Jaunjelgavas
— Katram savā ģimenē, mājā tos vajadzētu atzīmēt, atceroties senčus, kuru ieguldītais darbs ir šodienas pamatā. Latviešiem vienmēr bijis cieņā darba tikums, un šo īpašību nevajadzētu zaudēt, bet gan izkopt.
Ilze Pētersone
Aizkrauklē
— Manuprāt, brīvdienu jau ir par daudz, un šos svētkus vajadzētu izskaust. Čīkstam, ka cilvēkiem nav darba, bet tajā pašā laikā, joprojām esot krīzē, atļaujamies nestrādāt, atminoties pagātnē un ne mūsu iedibinātus svētkus.
