Ievērojot Valsts zemes dienesta aicinājumu precizēt to ciemu statusu, kuros nav reģistrēta neviena ēkas adrese, virkne pašvaldību ir pieņēmušas lēmumus likvidēt to administratīvajā teritorijā esošos ciemus vai arī šo ciemu teritorijā esošajām ēkām apstiprinājušas adreses. Tādējādi pagājušajā gadā Latvijā atbilstoši pašvaldību lēmumiem ir likvidēti 284 ciemi.
Kopējais ciemu, kuros nav reģistrēta neviena ēkas adrese, skaits ir sarucis no 482 pagājušā gada pavasarī līdz 355 patlaban, tiesa, daudzas pašvaldības nolēmušas nevis likvidēt savulaik izveidotos ciemus, bet gan tajos esošajām ēkām piešķirt adreses. Kopumā 2012. gada aprīļa sākumā Valsts adrešu reģistrā reģistrēti 7164 ciemi.
Tas, ka ciemā ir reģistrētas adreses, vēl nebūt nenorāda, ka tajā ir arī iedzīvotāji, jo, kā rāda pagājušajā gadā veiktā tautas skaitīšana, ne visās adresēs bija iespējams sastapt iedzīvotājus. Savukārt tos 355 ciemus, kuriem patlaban ir juridiskais statuss, bet tajos nav reģistrēta neviena adrese, arī nav iespējams uzskatīt par “mirušiem” ciemiem, bet gan drīzāk par savulaik labi domātām iecerēm šādus ciemus veidot, jo pārsvarā gadījumu tajos nekad nav bijis nevienas ēkas adreses.
Spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojot ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā noteiktas ciema robežas un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Līdz ar to veidojas situācijas, kad ciema statuss tiek piešķirts gan apdzīvotām vietām, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 1000, gan viensētu grupām, kas sastāv no divām vai trim un vairāk viensētām, gan arī tā sauktajiem perspektīvajiem ciemiem vietās, kur pašvaldība saskata attīstības iespējas, ir apbūvei paredzēta zeme, taču nav nevienas ēkas vai iedzīvotāja.
1999. gadā pašvaldības ciema statusu sāka apstiprināt ar oficiāliem lēmumiem, un ciema statuss tika piešķirts arī vietvārdiem, kas neatbilda šodienas izpratnei par ciema statusu. 2001. gadā, sākot uzkrāt adrešu informāciju Valsts adrešu reģistrā, veidojās situācijas, kad daļā apstiprināto ciemu netika reģistrēta neviena ēkas adrese, par to tika informētas pašvaldības, un rezultātā apzinīgākās pašvaldības kļūdaini apstiprinātos ciemus likvidēja. Tiesa, liela daļa šādi apstiprināto ciemu palikuši līdz pat šim laikam un eksistē vien formāli.
Pērn visvairāk ciemu likvidēts Rugāju novadā — 107 ciemi. Jelgavas novadā likvidēti 54 ciemi, bet Dagdas novadā — 29. Pagājušajā gadā izveidoti arī trīs jauni ciemi, kas pilnībā atbilst to statusam: Balda Maltas pagastā Rēzeknes novadā, Everti Lēdmanes pagastā Lielvārdes novadā un Viesturciems Glūdas pagastā Jelgavas novadā.
Ciema statusa apstiprināšanā liela loma ir arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām — Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē ciema statuss pārsvarā tiek noteikts apdzīvotām vietām ar 50 un vairāk pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet Latgalē ciema kategorijā ieskaitītas gandrīz visas sādžas, kas sastāv no divām un vairāk viensētām.
Lai labotu esošo situāciju un ikvienu nodrošinātu ar korektiem adrešu datiem, Valsts zemes dienests šogad ir sācis ciemu robežu un to statusa precizēšanu, nosūtot pašvaldībām informāciju par ciemiem, kuri neatbilst šādam statusam. Papildus šiem pasākumiem tiks turpināta adrešu datu kvalitātes uzlabošana, sagatavojot pašvaldībām sarakstus ar ēkām un telpu grupām, kurām nav piešķirtas adreses. Tāpat tiks gatavoti dati par adresācijas objektiem, kuri neatbilst normatīvo aktu prasībām.
