Agnese Kalinka mājokli ik pa laikam atsvaidzina ar sienu vai griestu zīmējumiem. Viņa atradusi savus knifiņus, kā to izdarīt lēti un prasmīgi, talkā ņemot auto krāsas. Turklāt, ja kaut kas noiet greizi, sienu var pārkrāsot un visu sākt no jauna — viņa smej. Šogad mājokļa pārvērtībās palīdzīgo roku pielicis arī dēliņš Arnolds, kurš istabā akcentus radījis ar paša dizainētiem fotorāmīšiem. Puisēna rūpīgais veikums patiešām pārsteidz.
Siena kā tāfele
Pēc iekšējās pārliecības Agnese ir māksliniece, un zīmēšana viņai padodas itin labi. Dzīvoklī nav īpaši daudz vietu, kur izvērsties, — virtuve apvienota ar ēdamistabu un telpu, kur uzņemt viesus. Tādēļ drīz vien ģimene nolēma par vienu lieku starpsienu — tās vietā iederētos kas praktiskāks, piemēram, galda virsma, plaukti vai bāra lete. Iecere tika realizēta.
Nojaucot sienu, virtuvē atsedzās aptuveni pusmetru plata vertikāla josla, ko, tāpat kā citas sienas, vajadzēja aplīmēt ar tapetēm, bet Agnesei bija labāka doma — šo fragmentu nokrāsot un pēc tam apgleznot.
“Noārdīto sienas daļu pārklājām ar rīģipsi, uz kura varu izlikt savas izjūtas, garastāvokli, iedvesmu, turklāt zīmējums kalpo kā labs telpas akcents. Ik pa laikam to nomainu. Sākumā biju attēlojusi telpiski interesantu plauktu — tas bija tāds acu apmāns, jo daudziem viesiem šķita, ka plaukts tur patiešām ir. Drīz vien man apnika melnbaltā krāsa — gribējās kaut ko košāku. Sienu pārkrāsoju, un plaukta vietā nāca magoņu lauks koši zaļā fonā. Tagad esmu uzzīmējusi citas magones,” stāsta Agnese.
Kad zīmējums apnīk, sienas daļu atkal pārkrāso un zīmē nākamo. “Esmu atklājusi, ka gleznojums ir izteiksmīgāks un labāks, ja darbam izmanto auto krāsas, bet der arī akrila krāsas,” atklāj Agnese. Kad zīmējums nožuvis, to pārlako: “Tad nav jāsatraucas, ka siena nosmērēsies vai ātri nobružāsies. Ar mitru lupatiņu traipus būs viegli notīrīt.”
Saviem darbiem Agnese skices nezīmē, bet tiem, kam šī nodarbe nav stiprā puse, attēlu uz sienas vispirms vēlams “uzmest” ar zīmuli.
Agnese sienas apzīmējusi arī draugu un radinieku mājās, piemēram, māsas istabu rotā viņas gleznoti ceriņziedi, kādai paziņai uz virtuves sienas “zied” orhidejas zars. Puisītim ar īpašām vajadzībām, kurš rehabilitācijas nolūkā apmeklējis delfīnterapiju un kas viņam tik ļoti patika, istabā uz sienas Agnese atstājusi zīmējumu ar delfīniem.
Defekts par
efektu
Demontējot virtuves sienu, griestos atklājās neglīts caurums. Kaut kas ar to bija jādara. Agnesei ideja ilgi nebija jāmeklē — “aiztaisīs” ar zīmējumu! “Pavisam vienkārši — rīģipša gabalu apgleznoju, pārlakoju un ar skrūvēm piestiprināju pie griestiem cauruma vietā. Sākumā mājinieki manai iecerei nepiekrita, bet vēlāk atzina par labu. Apkārt aplikām apmalītes, un iznāca skaists griestu akcents,” priecājas nama saimniece.
Tādus dekoratīvus elementus var likt jebkur mājoklī, bet iespējams izmantot arī kā “plāksteri”, ja gadījusies kāda ķibele, piemēram, kaimiņi noplūdinājuši griestus.
Aizkari kā jauni
Ja apnikuši vecie istabas aizkari, ne vienmēr to vieta ir miskastē. Agnese saviem baltajiem organzas aizkariem ar auduma krāsām apgleznojusi apakšmalu. “Izgatavo koka rāmi, uz kā uzstiepj audumu un ar saspraudītēm nostiprina. Kad krāsas nožuvušas, ar gludekli zīmējumu izlīdzinu, lai tas ir noturīgs. Ļoti vienkārši,” viņa iedrošina.
Darbiņš
mazajiem
Agnesei ir daudz fotogrāfiju, par kuru “mājām” parūpējušies bērni. Lielākais palīgs ir mazais Arnolds. Māmiņa viņam kancelejas preču veikalā nopirkusi krāsainus putuplasta un kaučuka veidošanas materiālus — no tiem var darināt ziedus, dzīvniekus, saulītes un lipināt pie fotorāmīšiem. Pēc tam materiāls sacietē un kalpo kā lielisks rāmīšu akcents. Bērnam labi strādā pirkstu motorika, attīstās radošā iztēle, tiek veicināta pacietība.
