Paredzēts, ka Skrīveru novadā no 1. maija atkritumus savāks tikai viena kompānija, līdz šim novadā nepazīstama — SIA “Ķilupe” no Ogres novada. Šīs firmas pārstāvji pagājušajā nedēļā prezentēja pakalpojumu Skrīveru iedzīvotājiem. Cenas viszemākās salīdzinājumā ar vēl divām firmām, kuras pieteicās konkursam — SIA “L&T” un “Veolia vides serviss”. Tomēr daļa skrīveriešu ir neapmierināti ar šādām pārmaiņām.
Pirms sanāksmes skrīverieši savās pastkastītēs atrada lapiņas ar aicinājumu no jaunizveidotās organizācijas “Varam un darām”, kurā apvienojušies Skrīveru uzņēmēji. Uzrunājot iedzīvotājus, viņi aicināja nebūt vienaldzīgiem, ierasties uz sanāksmi pārrunām ar SIA “Ķilupe”, izteikt viedokli un gadījumā, ja jaunā firma nespētu atspēkot viņu pretenzijas, apturēt jaunā līguma slēgšanu, šo jautājumu nododot publiskai apspriešanai.
Labākais —
lētākais
Skrīveru novada kultūras centra zāle bija pilna, un iedzīvotāju vidū pamanīju arī “Varam un darām” pārstāvjus — Aivaru Dronku, Jāni Brokānu, Ingunu Kronbergu, Udo Pērsi, Dzidru un Voldemāru Sotniekus un citus. Zālē atmosfēra bija nokaitēta, un bija gaidāma asa vārdu pārmaiņa.
Pirms dot vārdu jauno apsaimniekotāju pārstāvēm Ilmai un Elīnai Saulītēm, ieskatu gadu garajos līguma slēgšanas līkločos sniedza novada izpilddirektors Aigars Orups. Īsumā: pirms diviem gadiem pieņemts likums, kas nosaka kārtību, kādā novados notiek atkritumu apsaimniekošana. Lai šī likuma prasības izpildītu, 2010. gada jūnijā Skrīveru novada dome apstiprināja saistošos noteikumus, vadoties pēc kuriem 2011. gada aprīlī izveidoja iepirkuma komisiju un rīkoja atklātu konkursu, lai atrastu izdevīgāko apsaimniekotāju. Paralēli tam Latvijai, pildot Eiropas direktīvas, jāpārkārto atkritumu savākšana un glabāšana. Tās paredz slēgt visas mazās izgāztuves, tajā skaitā Skrīveru “Ramziņas”, un turpmāk visus atkritumus no Vidusdaugavas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām, arī no Skrīveriem, nogādāt Krustpils novada atkritumu poligonā “Dziļā vāda”.
Konkursam pirmajā kārtā pieteicās četras firmas — SIA “Veolia vides serviss”, “L&T”, “Aizkraukles KUK” un “Ķilupe”. Cenas atšķirība starp piedāvājumiem — Ls 22,67, Ls 11,53 un Ls 9,33 par kubikmetru atkritumu. Līdz šim skrīverieši maksāja ap 11 latu par kubikmetru atkritumu. Apzinot situāciju apkārtējos novados, Aizkrauklē, Krustpilī, Jēkabpilī, cenas ir aptuveni tādas pašas. Tāpēc ieinteresējis jaunās firmas piedāvājums.
Reiz cena pieauga trīskārt
Kas tomēr satrauc iedzīvotājus? Iespēja slēgt līgumu tikai ar vienu firmu, nevis, kā līdz šim, kad bija izvēles iespējas. Vai šāda monopolsituācija ļaus firmai manipulēt ar cenu, celt to, kad vien iegribas? “Ķilupes” pārstāve mierinot atbild, ka cenu kāpums iespējams trijos gadījumos — ja degvielas cenas pieaugums ir vairāk kā 10%, kas, visticamāk, arī notiks; ja “Dziļā vāda” palielina atkritumu glabāšanas maksu; kā arī, ja palielinās dabas resursu nodoklis. Pie tam cenu celšana firmai jāsaskaņo ar pašvaldību. Ja dome tam nepiekrīt, cenas paliek iepriekšējās.
SIA “Ķilupe” piedāvā trīs apsaimniekošanas modeļus — 240 litru konteineru ar izvešanu reizi mēnesī, 100 l maisu ar minimālo izvešanas reižu skaitu — 10 — gadā (vai vienojoties par citu grafiku) vai arī neregulāru konteinera izvešanas grafiku. Divās vietās Skrīveros papildus izvietos šķiroto atkritumu savākšanas konteinerus — stiklam un pārējam iesaiņojumam.
Pēc pamatīgās prezentācijas iedzīvotājiem jautājumu netrūka. Piemēram, ja degvielas cenas samazināsies, vai tas atbilstoši samazinās arī pakalpojuma maksu? Kāds skrīverietis uzdeva ķecerīgu jautājumu — ja “Ķilupei” līgums ar pašvaldību noslēgts pieciem gadiem, pēc viņu domām, par cik procentiem šajā laikā pieaugs pakalpojuma cena? Jautājums izriet no pieredzes, jo iepriekšējā firma piecu gadu laikā cenu palielināja trīskārt.
Elīna Saulīte teica, ka dabas resursu nodoklim ir tendence palielināties un nākamais pieaugums varētu paaugstināt maksu par diviem latiem tonnai atkritumu. Piecu gadu laikā tas varētu notikt pakāpeniski un divās reizēs vai uzreiz un strauji.
Partizāns
KUK
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kurš satrauca vairākus iedzīvotājus: gada sākumā noslēgts līgums ar citu atkritumu apsaimniekotāju — Aizkraukles KUK, arī samaksāts par gadu uz priekšu. Kas atdos pārmaksāto naudu, ja no 1. maija jāslēdz jauns līgums? Ar šādu, viena apsaimniekotāja, kā jautātājs teica, uzspiešanu viņš nav mierā.
“Ķilupes” pārstāve ieteica vērsties pie Aizkraukles KUK ar prasību atdot naudu. Orupa kungs paskaidroja, ka KUK šajā gadījumā rīkojies pretlikumīgi. Gada sākumā, kad konkurss vēl nebija noslēdzies, saskaņā ar pieņemto likumu neviens no apsaimniekotājiem nedrīkstēja slēgt līgumu gadam. KUK nav brīdinājis par šādiem noteikumiem un līgumus slēdzis, izmantojot iedzīvotāju nezināšanu. Pārejas periodā, ilgākais trīs mēnešus — aprīlī, maijā un jūnijā, KUK drīkst turpināt atkritumu izvešanu no Skrīveriem. Apelējot pie KUK godaprāta, izpilddirektors aicināšot uz pārrunām KUK vadību par naudas atdošanu. Domes priekšsēdētāja Gunta Lisenko piebilda, ka iepriekšējā gada laikā KUK konkursa gaitā vairākkārt iesniedzis sūdzības, kā dēļ tas ievilcies un līgumu slēgšana ar “Ķilupi” notiek pēdējā brīdī.
Vai būs
monopols?
Dzidra Sotniece, vēršoties pie sapulces vadītājas Guntas Lisenko, pārmeta viņai — kādēļ pirms jaunā līguma parakstīšanas un iepriekš, konkursa gaitā, netika rīkota publiskā apspriešana? Domes vadītāja iepriekš nesaskatīja vajadzību rīkot šādu apspriešanu, jo atkritumu apsaimniekošanu nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti un svarīgs ir konkursa iepirkuma rezultāts. Sotnieces kundze gan uzskata, ka šāda atbilde ir nepietiekama un sabiedriskajai apspriešanai bija jānotiek.
Sotnieka kungs norādīja uz saistošajiem noteikumiem, kurus pieņēma pati Skrīveru novada dome, līdz ar to radot situāciju, ka novadā drīkst būt tikai viens atkritumu apsaimniekotājs. Tādēļ netiek veicināta šāda veida uzņēmumu konkurence, un veidojas monopols. Tāpat viņš piedāvāja līgumu caurskatīt, lai vēlāk nebūtu nepatīkamu pārsteigumu.
Veicinās
komunikāciju
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji Skrīveru novada domei jautāja, kā turpmāk plāno cīnīties ar negodīgajiem, kuri paši savu konteineru nomāt nevēlas un no atkritumiem atbrīvojas uz citu rēķina. Lisenko kundze aicināja katru skrīverieti noslēgt līgumu, jo “visi vairāk vai mazāk kaut ko jau šmucē”. Par tiem, kurus pieķer, metot atkritumus svešos konteineros, ziņot policijai vai domei, un tā savukārt pieņems lēmumu, kā šīs personas sodīt. Orupa kungs piebilda, ka joprojām ir iedzīvotāji, kuri atsakās līgumu slēgt un paziņo, ka savus atkritumus bērs, kur gribēs.
Pēc sanāksmes Sotnieka kungs vēlējās paust savu viedokli, ar ko īsti ir neapmierināts domes darbā. “Runa ir par procedūru. Pat konkursa nolikumā ir noteikta publiskā apspriešana. Un tādai vajadzēja būt pirms lēmuma pieņemšanas. Labi, ka tā viss beidzās, ka firma “Ķilupe” sevi pieteica kā drošu sadarbības partneri, piedāvāja labu cenu. Bet tajā pašā laikā — kas notiks šajos piecos līguma darbības gados, jautājums paliek atklāts.”
Novada domes deputāts Jānis Brokāns uzskata: tiem, kuri noslēguši līgumu ar citiem apsaimniekotājiem, vajadzētu saglabāt līdzšinējo kārtību un tikai pēc šī līguma beigām slēgt jaunu.
Tā vai citādi, šoreiz diskusijas par šo jautājumu ir neauglīgas, jo dome līgumu ar “Ķilupi” ir noslēgusi, Skrīveros izvietoti šīs firmas atkritumu konteineri. Bet biedrība “Varam un darām” no iesāktā kursa — sabiedrības un domes komunikācijas uzlabošanas — nolēmusi neatteikties, un drīzumā varam gaidīt jaunas aktivitātes. Konstruktīva kritika palīdzēs darbu uzlabot.
