Ko jūs zināt par bibliotekāra darbu? Lielākā daļa bibliotēku apmeklētāju domā, ka bibliotekārs izsniedz un pieņem grāmatas, ja vajag, piepalīdz darboties arī interneta sarežģītajā pasaulē. Salaspils novada bibliotēkā notika informatīvs seminārs mediju pārstāvjiem “Vai viegli būt bibliotekāram?”.
Seminārā runāja par problēmām, ar kurām ikdienā saskaras bibliotekārs, par to, cik daudz jāzina, lai varētu veiksmīgi strādāt šajā profesijā.
Gaida desmit
gadu
Salaspils novada bibliotēkas direktore Daiga Orbidāne stāsta, ka sarunās ar pašvaldību par lielāku telpu nepieciešamību pagājis aptuveni desmit gadu. Pirms tam bibliotēka bija izvietota divās atsevišķās ēkās — vienā bērnu, otrā pieaugušo nodaļa, telpas bija nelielas, bet iedzīvotāju daudz. Direktore Daiga Orbidāne atzīst, ka vieglāk kļuvis tad, kad Latvijā sāka darboties “Trešais tēva dēls” (“3td”), jo — kā liksi jaunus datorus neremontētās telpās! Ēka, kurā tagad izvietota Salaspils novada bibliotēka, pirms tam bija atvēlēta namu pārvaldei, te darbojās dažādi mazi veikaliņi, bija iekārtots apbedīšanas birojs. Pēc vērienīgas ēkas atjaunošanas, izmantojot abus stāvus un pagrabu, tagad te iekārtota novada “Gaismas pils”. Var just bibliotēku darbinieku lepnumu un gandarījumu, rādot jaunās telpas un stāstot, kādas tās bija pirms remonta. Tagad tās ir modernas, plašas, gaišas un omulīgas — nekādas saspiestības, pārdomāta katras telpas funkcija.
Lielākais izaicinājums — saskarsme
Piemērotas telpas, protams, ir ļoti būtisks nosacījums bibliotēkas pilnvērtīgai darbībai, taču pats galvenais, kā ikvienā darbā, ir cilvēks. Un bibliotēkā tas ir zinošs, laipns un profesionāls bibliotekārs. Daiga Orbidāne salīdzina ar maza uzņēmuma vadītāja pienākumiem — jāpārzina gan saimnieciskās lietas, gan administratīvais darbs. Orbidānes kundze teic, ka izgājusi visus posmus, tāpēc strādāt par vadītāju ir viegli. Direktore veic daudz pienākumu, taču viens no, viņasprāt, lielākajiem izaicinājumiem ir saskarsme ar cilvēkiem dažādos līmeņos — personālvadības plānošana, darbu sadale, konfliktu risināšana, darbinieku vērtēšana, motivēšana. Par finansiālo motivāciju šajā nozarē ir lieki runāt, jo “3td” ietekmes novērtēšanas speciālistes Kristīnes Pabērzas pētījums liecina, ka 70% pašvaldību vadītāju atzīst — bibliotekāru atalgojums ir pārāk mazs. Taču motivācija var būt arī citāda — Daigas Orbidānes vadītajā bibliotēkas kolektīvā organizē neformālus pasākumus. Novada bibliotēkā apmāca arī Pierīgas reģiona bibliotekārus. “Katrā bibliotekārā svarīgi viest apziņu, ka jāpilnveidojas,” domā Daiga Orbidāne. “Arī mums pašiem šai apziņai jābūt.”
Datori
pirmajiem
Latvijā ir 817 publisko bibliotēku, un lielākā daļa (70,8%) no tām ir mazās bibliotēkas jeb tādas, kurās strādā tikai viens darbinieks. Šādu viena cilvēka bibliotēku seminārā pārstāvēja Viļķenes bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale. Viņas bibliotekāres darba pieredze ir 36 gadi, bet Viļķenē, Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa dzimtajā pusē, Mārīte Purmale strādā jau 32 gadus.
Bibliotēka izvietota bijušajā bērnudārza ēkā. Mārīte Purmale var lepoties, ka tieši Viļķenē bija viena no pirmajām lauku bibliotēkām, ko datorizēja, bet internetu pieslēdza jau tad, kad tā vēl nebija ne pagastā, ne skolā. Publiskais interneta piekļuves punkts Viļķenē darbojas kopš 2000. gada. Viļķenes bibliotēkas vadītāja nosauca, viņasprāt, nepieciešamāko, kas būtu jāmaina, lai uzlabotu bibliotēkas funkcionēšanu. Pirmkārt, viena cilvēka bibliotēkām būtu vajadzīgs vēl viens darbinieks, kaut nepilnu slodzi, lai bibliotēku nevajadzētu slēgt ikreiz, kad kaut kur jādodas. Vajadzīgas arī lielākas telpas, nauda datoriem, jaunām tehnoloģijām, e — grāmatām. Savukārt kā vienu no pozitīvākajām lietām bibliotekāres darbā Mārītes kundze norāda darba daudzveidību, iespēju dalīties zināšanās.
Jāmazgā arī
logi
“Mazajās bibliotēkās vadītāja dara pilnīgi visu, mums ir jābūt datorspeciālistēm, jāinstalē programmas, jāapmāca lietotāji,” stāsta Mārīte Purmale,“un tas nav viegli, ja ir tikai viena telpa, jāapmāca cilvēks, jāapkalpo citi, un vēl zvana telefons… Man ir jāplāno budžets, katra saņemtā grāmata jāreģistrē elektroniski, rīkoju pasākumus, izstādes, literāros vakarus. Tā kā mūsu bibliotēkā ir šauri, siltā laikā pasākumus rīkojam dabā.”
Bibliotekāre ir arī novadpētniece. Viļķenes bibliotēkā ir izveidota slavenāko novadnieku galerija — ierāmēts ap 50 populārāko novada cilvēku fotogrāfiju, tāpēc šī bibliotēka ir iekļauta arī tūrisma apritē.
Viena cilvēka bibliotēkā strādājošajiem pašiem arī jāuzkopj telpas, ziemā jākurina krāsnis, jāmazgā logi. Žurnālistu vidū smieklu šalti izraisa Mārītes Purmales logu rūšu uzskaitījums: 10 logu, 88 rūtis, parēķiniet, cik ilgi tās jāmazgā! “Ar astoņām darba stundām, lai to visu paveiktu, nepietiek. Manuprāt, viena cilvēka bibliotēku vada cilvēks — orķestris,” secina Mārīte Purmale.
Nav vientuļa
sala
Valmieras bibliotēkas pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Olga Kronberga ļoti aizraujoši stāsta par klientu apkalpošanu publiskajās bibliotēkās. Lai spētu sniegt maksimāli profesionālus pakalpojumus, bibliotekāriem pat organizē tikšanos ar sociālajiem darbiniekiem, jo situācijas taču gadās visdažādākās. Piemēram, ko darīt, ja bibliotēkā ienāk bezpajumtnieks?
“Bibliotēkas nav vientuļas salas, pat tās, kas ir visattālākajā lauku nostūrī, kur aukstās ziemas dienās bibliotekārs iekurina krāsni,” aizrautīgi stāsta Olga Kronberga. “Visā Latvijā no 817 bibliotēkām stiepjas neredzami gaismas pavedieni, kā gaismas asinsrite.”
Neviens nav supercilvēks, bet bibliotekāram tādam jācenšas būt. Viņiem taču jāzina viss — sākot no apaļkoku izmēru standartiem, beidzot ar to, ko cilvēks vēlas, palūdzot “mazo sarkano grāmatiņu par vēsturi”. Stipra ir tā valsts, kurā ir izglītoti cilvēki, jo zināšanas ir atslēga uz labklājību un bibliotēka ir zināšanu krātuve. “Mums jāaudzina sabiedrība, lai roka, kas stiepjas pēc žurnāliem “Kas Jauns” vai “Privātā Dzīve”, reiz tomēr izvēlētos “Rīgas Laiku” vai “Arhitektu”,” pārliecināta Olga Kronberga. “Mums jāpaplašina cilvēku redzes un interešu loks. Un mums ir lieliskas iespējas to darīt, jo bibliotēkām nav konkurentu, mums visi pakalpojumi ir bez maksas!”
